Ilze Zilbere, 12.klases audzinātāja
Ziema atkāpjas. Drīz pavasaris uzvilks zaļas buras cerībām, Gauja vizinās ledu, ļaujot cilvēkam pārtapt par saulesstaru.
Šādās pavasarīgās noskaņās atnāca 5.marts O.Vācieša Gaujienas vidusskolā, kad pieci 12.klases abiturienti saņēma žetongredzenus kopā ar audzinātājas dāvāto atziņu krājumu “Cerības zieds”, jo cerība ir tas sudrabs, kas, uzvilkts pirkstā, sildīs jaunieti skolas gadu atmiņās, dodot spēku tālākam ceļam.
“Tikai uz mani pašu ved tās durvis, caur kurām jāiet, lai ieraudzītu pasaules krāsas,”tādi vārdi skanēja literāri muzikālajā kompozīcijā skolēnu sniegumā. Jā, durvis uz pasauli būs jāatver caur sevi, jāatritina laime kā mazs sirdsmiera kamoliņš, jākļūst par vējā lidojošu lapu.
Pateicības vārdi tika veltīti vecākiem par bērnības mazo rūķīti, kas, dzīves krustcelēs stāvēdams, neveiksmēm ļauj sabrukt, uzziedot mīlestībā, skolotājiem- par atslēgu dziesmas vārdiem, kas palīdz aiztramdīt nevarību, uzsmaidīt dzīvotpriekam un pateikt maģisko vārdu – es spēšu.
Pasākuma turpinājumā skolēni izrādīja A.Brigaderes lugu ‘Čaukstenes”.
Kā vienmēr – pasākuma noslēgumā skanēja tradicionālā “Jauno draugu dziesma”, ko dzied visi klātesošie absolventi. Šī dziesma ir kā tilts, uz kura satiekas paaudzes, apvienotas vienā sudrabā, kam vārds ir Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola. Tā ir piederības sajūta savai skolai, savām saknēm, sākumam un turpinājumam.
Sirsnīgie kopības mirkļi kopā ar skolēniem un to vecākiem ir kā cerību asns jaunam, skaistam sākumam. Lai veicas!
/no www.aluksniesiem.lv/
“Tikai uz mani pašu ved tās durvis, caur kurām jāiet, lai ieraudzītu pasaules krāsas,”tādi vārdi skanēja literāri muzikālajā kompozīcijā skolēnu sniegumā. Jā, durvis uz pasauli būs jāatver caur sevi, jāatritina laime kā mazs sirdsmiera kamoliņš, jākļūst par vējā lidojošu lapu.
Pateicības vārdi tika veltīti vecākiem par bērnības mazo rūķīti, kas, dzīves krustcelēs stāvēdams, neveiksmēm ļauj sabrukt, uzziedot mīlestībā, skolotājiem- par atslēgu dziesmas vārdiem, kas palīdz aiztramdīt nevarību, uzsmaidīt dzīvotpriekam un pateikt maģisko vārdu – es spēšu.
Pasākuma turpinājumā skolēni izrādīja A.Brigaderes lugu ‘Čaukstenes”.
Kā vienmēr – pasākuma noslēgumā skanēja tradicionālā “Jauno draugu dziesma”, ko dzied visi klātesošie absolventi. Šī dziesma ir kā tilts, uz kura satiekas paaudzes, apvienotas vienā sudrabā, kam vārds ir Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola. Tā ir piederības sajūta savai skolai, savām saknēm, sākumam un turpinājumam.
Sirsnīgie kopības mirkļi kopā ar skolēniem un to vecākiem ir kā cerību asns jaunam, skaistam sākumam. Lai veicas!
/no www.aluksniesiem.lv/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru