Gaidis Andrejs Zeibots
Miķelis Rubenis
"Romeo"
"Starpbrīdis", Nr.8., 2004.gada septembris
Intervija notika Gaujienā, kad šeit viesojās romantiskā grupa „Romeo”!
Vizītkarte
Vārds: Harijs
Uzvārds: Ozols
Dzimšanas datums: 10. novembris
Mīļākā krāsa: Māte daba
Hobijs: Mūzika
Mīļākā, skaistākā valsts: Latvija
Varenākā, skaistākā dabas stihija: Pastardiena
Labākais dzēriens karstā laikā: Minerālūdens
Skaistākā lietussargs krāsa: Balta
Ģērbšanās stils: Brīvs! Raksti viņam arī brīvs (rāda uz D. Rijnieku)
Mīļākā filma: „Pirmsnāves lūgšana”
Mīļākie svētki: Jāņi
Vizītkarte
Vārds: Didzis
Uzvārds: Rijnieks
Dzimšanas datums: 15. decembris
Mīļākā krāsa: Oranža
Hobijs: Mūzika
Mīļākā, skaistākā valsts: Valsts, kurā neesmu bijis
Varenākā, skaistākā dabas stihija: Kāvi (Ziemeļblāzma), kalni, ūdeņi
Labākais dzēriens karstā laikā: Alus
Skaistākā lietussargs krāsa: Nav tādas
Ģērbšanās stils: Brīvs (pēc ilgas apspriešanās ar savu kolēģi H. Ozolu)
Mīļākā filma: „Atmiņas par Stellu” (filmu, kuru skatoties raudāja)
Mīļākie svētki: (Citē „Prāta Vētras” dziesmu) „Brīvdienas nav manas laimīgās dienas”, jo svētkos man sanāk strādāt - uzstāties!
Pastāstiet par savu bērnību!
H. Ozols: Sešus gadus pavadīju laukos - Jaungulbenē. Ravēju, vācu sienu, darīju visus laiku darbus. Par savu bērnību es nevaru sūdzēties.
D. Rijnieks: Bērnību pavadīju Rīgā. Biju ļoti apzinīgs resnītis, varētu teikt arī tusnītis, nu, tāda amerikāņu tipa. Visa bērnība saistās ar mūziku, no 5 gadu vecuma mācījos Doma skolā.
Kādus piecus vārdus jūs izvēlētos sevis raksturošanai tagad?
H. Ozols: Slinks, pēc iespējas izpalīdzīgs, ļoti patīk sievietes, ēdelīgs ( ļoti garšo saldumi), patīk gulēt.
D. Rijnieks: es baidos palikt iedomīgs...
Paturpiniet:
H. Ozols:
Dienasgrāmata: skola
Labs: kaķis
Šekspīrs: Romeo (smejas)
Japāna: kaut kas nesaprotams
Tablete: galvassāpes
Mīlestība: dzīves moto
Acis: suns
D. Rijnieks:
Dienasgrāmata: skola, esmu plēsis ārā lapas un dzēsis piezīmes, atzīmes.
Labs: draugs
Šekspīrs: kaut kas neeksistējošs - mīts
Japāna: valsts, kurā viss ir ļoti dārgs
Tablete: slimība
Mīlestība: mūžība
Kas jums garšo?
H. Ozols: Saldumi
D. Rijnieks: Man garšo viss, bet ļoti - šašliki. Es varētu apēst viens kaut visu spaini! Garšo arī jūras veltes.
Vai pasaule ir nevainojama?
H. Ozols: Drīzāk jau ačgārna!
D. Rijnieks: Noteikti ir nevainojama.
Galvenais cilvēka ierocis ir...?
H. Ozols: Mīlestība.
D. Rijnieks: Smaids.
Ticat horoskopiem?
H. Ozols: Ne pārāk.
D. Rijnieks: Varētu teikt, ka horoskopiem neticu.
Kas jums traucē?
D. Rijnieks: Neuzticami cilvēki.
Dziesma no „Romeo”, kura pašiem ir ļoti mīļa?
H. Ozols: Grūti pateikt, visas mīļas!
D. Rijnieks: Pēdējā šķiet visjaukākā. Tad, kas tā aiziet tautās, tad tā vairs nav tik mīļa.
Kā jūs var pārsteigt?
H. Ozols: Ar ko gan var pārsteigt? Sabiedēt daudz vieglāk.
Kāds bija jūsu bērnības sapnis?
H. Ozols: Mans sapnis bija būt uz skatuves!
Vājības?
H. Ozols: eEsmu ļoti slinks un pīpēju.
D. Rijnieks: Alkohols.
Slava! Kas tā ir jums?
H. Ozols: Slavas nav. Tā neeksistē! Cilvēki to paši ir pieņēmuši, izdomājuši!
D. Rijnieks: Ir tāds teiciens „Katrs cilvēks tiek pārbaudīts ar naudu, varu un slavu!”
Patīk cilvēki, kuri...?
H. Ozols: ...ir godīgi.
D. Rijnieks: ...cilvēki, kuri neliekuļo.
Ja jums ir mērķis un gadās kāds, kas jūs traucē, kā jūs tiekat ar viņu galā?
H. Ozols: Es šo cilvēku neievēroju, vismaz cenšos neievērot.
D. Rijnieks: Šādā gadījumā varu pat izstāties, bet, ja mērķis ir riktīgs, tad vienmēr sasniedzu!
Kāds ir harmoniskas un laimīgas dzīves modelis?
H. Ozols: Nav šāda modeļa.
D. Rijnieks: Nav šāda modeļa. Ziedonis ir teicis: „Laime ir lietu sakārtojums mums apkārt!”
Kas liktu jums lēkt pāri ugunskuram?
H. Ozols: Nelecu!
D. Rijnieks: Es noteikti nepārlektu! Pēc tam par to ziņotu ziņas un rakstītu avīzēs!
Paldies par interviju! Lai viss izdodas jums!"Sestā jūdze"
"Starpbrīdis", Nr.85., 2004.gada jūnijs
...Siera diena Smiltenē!!! 5. jūnijs. Nejauši satikušās sk.Ingrīda, Ilze Dandena, Līga Kūma, Elīna Liepiņa... ieklausījās un ieskatījās, kas notiek uz skatuves Smiltenes centrā. Un – saprata, ka uz skatuves ir „Sestā Jūdze”!!! Ak, vienmēr jaunā dziesma par Vecpiebalgas ūdensrozēm!
Pēc koncerta, protams, nogurušie grupas dalībnieki neatteica parunāšanos! Tātad - pie grupas busiņa. Ieskatam mazas ziņas iz vēstures!
"... Ik pēc gada mainījās sastāvs: bundzinieku Aldi Pujiņu nomainīja Edmunds Mednis, tad Edmunds aizbrauca dzīvot uz Ameriku, un viņa vietā uzaicinājām Andri Laganovski. Vēl pēc trim gadiem notika lielās pārmaiņas (atdalījās „Kaimiņi”), un nu esmu nodibinājis pilnīgi jaunu grupu „Sestā Jūdze”. /Tā A. Gedrovičs grupas mājas lapā www.sestajudze.lv/
Grupas sastāvs: Agris Gedrovičs, Jānis Misiņš, Aldis Stradiņš, Gatis Leitis, Modris Miķelsons.
Vārds: Agris
Uzvārds: Gedrovičs
Moto: „Spēlēt, cik vien labi var!”
Dziesma: „Vecpiebalga”
/intervijā gan piedalījās arī citi grupas dalībnieki!/
Pastāstiet par savu muzikālo karjeru!
Bija grupa „Kaimiņi”, tad tā sadalījās. Trīs gadus atpakaļ, 26. augustā, izveidoju grupu „Sestā Jūdze”. Tad nu 26. augustā būs jubileja – trīs gadi grupai!
Mūsdienu jaunatne – kāda tā ir, Jūsuprāt?
Dažāda jaunatne. Ļoti gudra, bez kompleksiem. Es apskaužu mūsdienu jaunatni!
Grāmatas Jūsu dzīvē?
Grāmatas ir labāk kā dators. Un filmas! Man patīk „Zelta teļš” un „Divpadsmit krēsli”. Grāmatas manā dzīvē ir ļoti svarīgas!
Ar ko asociējas Jums šie burti:
A – Agris
Z – „ZZ Top”
V – Vilsons
S – Smiltene
K – „Karaļvalsts”(„Mana mazā karaļvalsts”)
L – Linda
Kāda diena ir piemērota kaut kā jauna uzsākšanai?
Pirmdiena. /J.Misiņš: „1. janvāris!”/
Saikne ar publiku!?
Parasti skatāmies uz meitenēm publikā. Šodien pievērsu uzmanību kādam dejotājam!
/jjā, bija viens jautrulis, kurš izklaidēja skatītājus un arī pašus muzikantus! Īsti saprast viņa dejas veidu nevarēja! A.Gedrovičs uzrunāja dejotāju – „Valsis vai breiks?”, uz ko jautrulis „pamētājās rokām” un sasmējās! – red. piebilde/
Rudens vai ziema? Ja jāizvēlas – kāds gadalaiks no šiem?
Tad – ziema! Jo drīz būs pavasaris! Viss plaukst, daba skaista un meitenes staigā īsos svārciņos!
Vai Jūs paļaujaties uz intuīciju?
Reizēm. Tikai reizēm, jo intuīcija bieži vien tomēr ir kļūdaina.
Teātris Jūsu dzīvē?
Teātris mūsu dzīvē... Kāpjot uz skatuves, mēs nemaināmies, netēlojam, esam tādi, kādi esam. Teātris man nepatīk. Atvainojos visiem, bet tā ir!
Ko Jūs katrs darāt brīvajā laikā?
Jānis nedara neko. Šoferis tikai brauc. Gatis skatās uz meitenēm. Aldim patīk makšķerēt. Agrim patīk braukt atpūsties kopā ar ģimeni kaut kur. Modrim patīk mauriņu pļaut.
Kādi bija Jūsu skolas gadi?
Tie bija trauksmaini un jauki!
Paldies! Lai veicas jaunas skaistas dziesmas rakstot! & lai publikas mīlestība vienmēr!
Elīna un IlzeMārcis Feldbergs
"Starpbrīdis", Nr.85., 2004.gada jūnijs
Jau dažus gadus Gaujienā notiek deju festivāls „Mēs dzīvojam”. Šoreiz šo festivālu vadīja Mārcis Feldbergs - raidījuma „Šurpu turpu” vadītājs. Intervija speciāli 8. klases meitenēm, jo viņām ļoti gribējās mūsu avīzē lasīt sarunu ar Mārci!/
Mīkstas mēbeles, rosols un piepildīti sapņi
Vārds: Mārcis
Uzvārds: Feldbergs
Darbošanās vieta: LTV 1 raidījums „Šurpu turpu”
Patīk: jauki pasākumi, tādi kā šis! Cilvēki atbrauc, fantastiski pavada laiku, atpūšas, sacenšas, beigās uzvar un iegūst jaunus draugus.
Cilvēki: tādi, kas nemelo, nav svarīgi, kas nepiečakarē tevi pie pirmās izdevības, nav nodevīgi.
Lietas: man patīk apģērbs.
Laika apstākļi: pavasaris, kad nav pārāk auksts un nekož odi, dunduri, visādi knišļi.
Pilsēta: Rīga
Diennakts stunda: kaut kur ap 22:00 - 23:30. Nu tā.
Darboties ar: cilvēkiem, jauniešiem, kas ir saistoši, talantīgi un priecīgi.
Nepatīk:
Cilvēkos: melīgums, savtīgums, nodevība, piečakarēšana.
Lietas: lietus
Pilsēta: Oi, kā es Tev tagad teikšu! Šis būs šajā avīzē! /domā/ Nē, es tā nevaru teikt! Nu, labi, visas pilsētas ir ok! Visās pilsētās ir savi „+” un „-„ ; dažās vairāk, dažās mazāk, bet visas pilsētas ir ok!
Diennakts laiks: no rītiem agri celties man nepatīk.
Darboties ar: nepaklausīgiem bērniem.
Tu esi raidījuma vadītājs. Pastāsti par sava darba labajām un sliktajām pusēm!
Viens „ -” ir tāds, ka man atkrīt ļoti daudz pasākumu, kas ievelkas vēlu sestdienas vakaros, jo svētdienas rītā man jābūt svaigam kā gurķītim, jāstāv kameru priekšā, jo raidījums iet tiešraidē.
„+”ir tāds, ka es iepazīstos ar ļoti daudziem cilvēkiem, ļoti daudziem slaveniem un populāriem mūziķiem, kurus es nebūtu saticis, bet tagad viņi visi nāk pie manis ciemos uz studiju, un intervijām. Tas man sagādā ļoti lielu prieku. Pēc tam es viņus satieku un mums ir par ko parunāt.
Ko Tu raidījumā nekad nedarītu?
Nepazemotu kādu cilvēku.
Ir tāds teiciens - „Nav nekā neiespējama.” Kā Tu domā?
Jā! Nav nekā neiespējama. Tieši tā arī ir! Tad, kad es biju mazs zēns, es sapņoju par to, ka es izaugšu liels un strādāšu televīzijā. Es par to sapņoju šausmīgi agrā bērnībā. Sapņoju un darbojos tik ilgi, kamēr visu panācu. Un sapratu, ka sapņi ir piepildāmi. Visi!
Čipsi, dzeltenas rozes un tikko izmazgāts krekls. Kam Tu uzceltu pielūgšanas namiņu? Kāpēc?
Droši vien... tīrs krekls! Jā, svaigi izmazgātam kreklam! Man patīk svaiga smarža. Svaigums jebkur - dabā, lietās... Gaļa! Svaiga!. (smejas)
Popularitāte - tas, kas Tev...
...tas, kas man ļauj dzīvē sasniegt mērķus, ļauj izpazīt daudzus cilvēkus, kas līdz šim nebija satikti, ļauj virzīties tālāk daudz vieglāk, paver daudzas durvis, kas nepopulāram cilvēkam aizslēgtas. Man kā populāram cilvēkam, šīs durvis ir atslēgtas.
Lai mājās justos mājīgi vajag...
...romantisku apgaismojumu un mīkstas mēbeles!
Kādu populāru cilvēku Tu uzaicinātu uz raidījumu? Ko jautātu?
Gribētu uzaicināt Vairu Vīķi - Freibergu, lai viņa pastāsta par savu bērnību, par to kā viņa veidoja karjeru. Vai viņa varēja iedomāties, ka kādreiz būs valsts prezidente? Kā viņai tagad iet? Cik grūti būt par prezidenti? Pienākumi laikam prezidentu nomoka, ir dažādas grūtības. Kā viņa tiek ar to galā? Vai tas viņai ir prieks, vai tomēr - darbs, kas ir nogurdinošs?
Dienas plānojums, kurš Tev vairāk patiktu?
Pieceļos ap 8 no rīta, izdaru baigi labās lietas, kas ir līdzvērtīgas visai dienai! Atlikušo dienu atpūšos un to pavadu jautri!
Pilnīga laime nav iedomājama bez....
...bez rosola dzimšanas dienā!
COSMOS
Cosmos ir no kosmosa?
Jau pārrunāta tēma, bet - mēs gribētu ar jums iepazīstināt savas skolas avīzītes lasītājus!
Kā radies grupas nosaukums?
Andris Sējāns: Tur nav nekāda saistība ar to, ka kāds no mums ir citplanētietis... mēs to nosaukumu tā veiksmīgi piemērojām savam darbības spektram, kas ir visai plašs. Tik plašs kā kosmoss, jo mēs neierobežojam sevi ne vienā no žanriem, ne akadēmiskās mūzikas, ne popmūzikas. Mēs to padarām visaptverošu un vienu otru neaizliedzošu. Un, otrkārt, tas arī ir smuks vārdiņš kā tāds, izskatās labi, arī cigaretes, un...
No kurienes jūs katrs esat? Vai jūs esat rīdzinieki?
A. S.: Mēs visi esam tikušies mācībās. Lielākā daļa no mums ir rīdzinieki, Juris arī ir Rīgā.
Jānis Ozols: Mēs mācījušies visu mūžu vienā skolā esam. Andris vienīgais dzīvo Jūrmalā. Skolā, Rīgas Doma zēnu kora skolā.
A.S: Dārziņskolā!
J.O.: Ā! Dārziņskolā iesākām un tad izveidojās Doma zēnu kora skola, kurā mēs visi draudzīgi mācījāmies, ne viena klasē gan. Bet visi beidzām gan un vēlāk tikāmies un nodibinājām.
J.O.: Ā! Dārziņskolā iesākām un tad izveidojās Doma zēnu kora skola, kurā mēs visi draudzīgi mācījāmies, ne viena klasē gan. Bet visi beidzām gan un vēlāk tikāmies un nodibinājām.
Sakiet, kā jūs varat atcerēties, kuram kurā dziesmā jāvelk, kuram jāstiepj?!:)
A.S: Ir tā, ka padsmit gadus dara vienu un to pašu, tad vairāk to lietiņu iemācās un tas vairs nav nepierasti.
J.O.: Man nav skaidrības, kā var izrēķināt tos sinusus, kosinusus!
Zane: Ziniet, man tāpat neiznāk!
A.S.: Katram ir savs talantiņš, droši vien. Es, piemēram, nevaru atcerēties klavierkoncertu nospēlēt uz klavierēm, bet Juris to var. Mēs esam visu mūžu dziedājuši. Tāpat vismaz no 6 gadu vecuma.
Vai jūs ikdienā nodarbojaties arī ar kaut ko citu?
J.O.: Mēs mācāmies un tā. Kā nu kurš. Andris strādā nošu izdevniecībā!
A.S.: Jā! Jānis ar Šipīti (Jānis Šipkēvics) taisās absolvēt Latvijas Mūzikas akadēmiju. Es jau to esmu veiksmīgi izdarījis! Jurkins arī ar mani strādā tajā pašā nošu izdevniecībā. Stradiņš students mums ir! Angļu filologs. Un vada vēl korus tur visādus!
Jānis Stradiņš: Jā. Es paralēli vadu trīs korus.
A.S.: Tā kā tas ir ļoti tuvs un muzikāls darbs.
A.S.: Jā! Jānis ar Šipīti (Jānis Šipkēvics) taisās absolvēt Latvijas Mūzikas akadēmiju. Es jau to esmu veiksmīgi izdarījis! Jurkins arī ar mani strādā tajā pašā nošu izdevniecībā. Stradiņš students mums ir! Angļu filologs. Un vada vēl korus tur visādus!
Jānis Stradiņš: Jā. Es paralēli vadu trīs korus.
A.S.: Tā kā tas ir ļoti tuvs un muzikāls darbs.
Varbūt kādu novēlējumu 12.-tajiem un 9.-tajiem. Mēs arī beidzam skolu!
J.O.: Malači!
J.S.: Piemeklēt smukas kleitas izlaidumam! Tā ir liela problēma!
A.S.: Parasti ir tā, ka tie gala eksāmeni liekas šausmīgi. Pirmkārt, ka tas ir šausmīgi, drausmīgi svarīgi! Muļķības! Skolotāji pēdējā brīdī kļūst šausmīgi mīļi, lai skolēni taču beidz! Viņi taču negrib viņus redzēt. Būs vismaz minimālā atzīme. Būs viss kārtībā!
J.O.: Turas!
J.O.: Malači!
J.S.: Piemeklēt smukas kleitas izlaidumam! Tā ir liela problēma!
A.S.: Parasti ir tā, ka tie gala eksāmeni liekas šausmīgi. Pirmkārt, ka tas ir šausmīgi, drausmīgi svarīgi! Muļķības! Skolotāji pēdējā brīdī kļūst šausmīgi mīļi, lai skolēni taču beidz! Viņi taču negrib viņus redzēt. Būs vismaz minimālā atzīme. Būs viss kārtībā!
J.O.: Turas!
Vai nākotnes plānos jums ietilpst ceļš uz ārzemju mūzikas tirgu?
J.O.: Tad jau redzēs. Protams, tas jau būtu jauki. Kurš tad neskatās tālāk, kurš mākslinieks - jebkuras profesijas pārstāvis - nedomā, ko varētu vēl un vēl. Mēs cīnīsimies! Varbūt, ka sanāk. Tas atkarīgs no daudziem apstākļiem. Tur jāpārdomā koncepcija un darbības joma. Iespējams, ka tā drīzāk ir akadēmiskā mūzika, nevis popmūzika, ar ko mēs varētu kādreiz ārzemēs būt.
Tad jums vēlam veiksmi!
Visi: Paldies!
Visi: Paldies!
A.S.: Veiksme! Tā noderēs! Centīsimies! Jums arī - veiksmīgi uzrakstīt rakstu!
- Paldies!
Jānis Anmanis
Jānis Anmanis - gleznotājs, ilggadējs tēlotājas mākslas pedagogs, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni /1998/.
Cilvēks - mākslinieks, kura individualitātei raksturīga melna krāsa apģērbā, un - savādi - tā viņa personību paspilgtina. Lietussargi gan Jānim Anmanim patīk daudzkrāsaini! Dzeltenzilsarkani. Nu, tādi, kuri ir vairākkrāsu. Jānis Anmanis nekad nav bijis Zvārtavas pilī, bet gribētu tur pabūt un, ja mēs uzaicināsim, tad viņš noteikti atbraukšot!
Vērojot mākslinieku Grāmatu svētkos Alūksnē oktobrī un vispār TV, fotogrāfijās, nevar nepamanīt aristokrātisko tēlainību. Avīzītes konsultante bija sajūsmināta, ir joprojām sajūsmināta. Un es, Ilze, devos intervēt mākslinieku.
Kas Jums patīk?
Man ļoti patīk Latvijas meitenes. Latvijas daba. Man patīk sports. Basketbols. Un man patīk zīmēt, gleznot.
Un kas Jums rada pretējas izjūtas?
Nu... Visa dzīve patīk. Tikai kādreiz nepatīk, kad melo. Negodīgi cilvēki. Tādas lietas dzīvē tomēr man nepatīk.
Jūsu dzīves moto!
Mans dzīves moto - "Latvieti, nepadodies!" un otrs arī ir - "Vienmēr uz priekšu! Un visas idejas realizēt!"
Kāda ir naudas nozīme Jūsu dzīvē?
Naudas nozīme... Tik, cik vajadzīgs krāsām.
Paturpiniet:
Konfektes - khm, pret konfektēm es esmu minimāls, bet ir tādas, kurām apkārt ir šokolāde un iekšā tāda kā marmelāde jeb kaut kas tāds... Kā tās sauc? "Rondo"? Laikam "Rondo"...
Hiacintes ir... - hiacintes ir tādas noslēpumainas.
Laba mašīna - tā, kura aizved mani uz turieni, kur man jānokļūst. Pašam man nepatīk braukt.
Eļļas krāsa - tā, kurai klāt nav olīveļļa, bet, kurai klāt ir lineļļa.
Pikaso - ... ir ģēnijs. Pikaso ir ģēnijs. Un viņš parāda cilvēka amplitūdu, ko cilvēks visu var. Nevis visu mūžu gleznot vienu ainaviņu, bet - viņš var pārveidoties, jo cilvēkā ir iekšā! Tā ir vērtība.
Pastāstiet par savu ceļu mākslā.
Pirmām kārtām, tie ir gēni, vai ne? Es jau no četriem gadiem sāku zīmēt, gleznot. Man tēva brālis bija gleznotājs, radinieki - dzejnieki. Tā ka - ļoti daudz man gēnu! Ceļš mākslā, tātad, no četru gadu vecuma. Bija Rozentāla mākslas skola, kurā es iestājos, tad - Mākslas akadēmija, tad Mākslinieku savienība. Un dzeja, gleznas, akvareļi, eļļa, grafika. Tā nu es esmu diezgan vispusīgs.
Kas Jūs iedvesmo?
Mani iedvesmo pati Latvija un dzīves mirkļi. Mani iedvesmo meitenes. Vārdsakot, ir ļoti daudz tā, kas mani var iedvesmot. Jūra!
Kas Jūs vilina mākslas pasaulē?
Mani mākslas pasaulē nekad nekas nevilina, bet mani vienīgi interesē - ko cilvēks var caur radošo personību. Kādas ir viņa iespējas. Piemēram, es sev rodu tādas iespējas. Man tagad bija mana pirmā simfonija. Tagad iznāk mana astotā dzejas grāmata. Ikvienā ir šīs mākslinieka iespējas izteikties. Man ir interesanti, kad es varu - vai nu ar kosmosu sasaistīt, no turienes ņemt sev impulsu mākslā vai arī no zemes, no senčiem. Rakstu dzejoļus, haikas, komonēju mūziku. Visu laiku gribu pieskarties sapņu planētai.
Vai apkārtējā vide tomēr spēlē lomu gleznu tapšanā?
Vispār jau it kā spēlē, bet manī ir tāda informācija, tik daudz informācijas, ka man kādreiz pat vienalga, kur es gleznoju. Ideju man ir tik daudz, ka man vajag tikai vietu, kur es varētu gleznot.
Jūsu mīļākās gleznošanas krāsas?
Dažādos periodos - dažādas. Visvairāk gan... Ir tāds zeltainbrūnganīgais tonis. Zemes krāsa. Un tad ir zilganpelēcīgs tāds tonis. Es to par pērļu, miglas krāsu saucu.
Kas Jums patīk/nepatīk mūsdienu jaunatnē?
Patīk man aktivitāte, atbrīvotība, atraktivitāte. Bet man nepatīk, kad nav darbībām - apzīmē, apraksta sienas, dzer, dūmo - izskaidrojuma. Manā jaunībā tādām lietām vienkārši neatlika laika, jo laiks bija piepildīts!
Paldies par sarunu un - lai veicas!
Intervēja: Ilze Dandena
DEVICE
2005.gada februāris
Biruta Eglīte
2005.gada marts
Ansis Bogustovs
2005.gada aprīlis
"Tranzīts"
"Tranzīts" - šeit bija "Tranzīts"!
29.septembrī Gaujienā koncertēja populārā grupa "Tranzīts". Grupas dalībniekus savlaik aizrautīgi un bieži intervēja Sanda Apsīte, kura bija gan galvenā redaktore, gan "Tranzīta" fane un ar fanošanu saslimdināja vai visas redakcijas meitenes. Zināms laiks jau pagājis un - jaunas sejas ir redakcijā, jauna iespēja pierādīt, ka "Tranzīts" joprojām ir redakcijas meiteņu TOP grupa. Šoreiz intervētājas bija - galvenā redaktore Aija un redaktore Baiba. Nezin - varbūt šo divu-triju gadu laikā kopš pēdējās intervijas arī "Tranzīta" dzīvē ir noticis kaut kas, par ko mēs nezinām? Uz jautājumiem atbildēja vairāk Ralfs Rubenis, viņam piebalsoja visgarākais dejotājs:) ar "Eu, tā tur bija!", bet - vispār runāja visi.
Kāds bija šis koncerts?
Pēc skaita 700-tais, kurais, ja? Nu, garš bija. /smejas/
Kā patīk šeit - Gaujienā?
Ļoti patīk. Arī ne koncertu laikā patīk Gaujienā.
Ir septembris, kādas asociācijas tas raisa?
Zaigām vārda diena. Nē, Lāsmām, nē, tomēr - Zandām.
Kādas atmiņas no skolas?
Pārsvarā jau labas, sliktās aizmirstas.
Varbūt kāds interesants gadījums bija?
Man parasti nebija pildspalvas un es gāju pie meitenēm, kurām tie biezie penāļi, un noņēmu viņām pildspalvas.
/Otrs: Tu arī tagad tā dari!/
Skolā sāku nodarboties ar mūziku.
Kas biji - baramais vai slavējamais?
Kā kuro dienu.
Skola - karceris vai otrās mājas?
Es uz skolu gāju satikt cilvēkus, droši vien, tāpat kā jūs.
Cik lielai peļķei vari pārlēkt pāri?
Nu, kādi 2m.
Kādā krāsā ir rudens?
/Otrs: Šitie jautājumi jau izklausās kā psiholoģiskajos testos, kur beigās tev pasaka diagnozi!"/smejas/
Nu, labi, teiksim, ka rudens ir Lietuvas karoga krāsās.
Kādas sajūtas ieejot rudenī?
Labas, darbīgas sajūtas.
Kas jauns "Tranzītam"? Un - Ralfam?
Jaunas Gaujienas intervētājas, jaunas sejas - svaigas asinis! /smejas/ Jau kurā paaudze nomainījusies:)!
Atpūtas brīžos skaties TV seriālus, sporto?
Lasām sieviešu žurnālus. /parāda/
/Otrs: Tikai Ralfs lasa!/
Ko dari, kad viss ir apnicis?
Ļaujos skumjām. Man tik bieži viss neapnīk, bet gadās.
Kādi āboli vislabāk garšo?
Gatavi.
Kur ir brīvības robeža?
Galvā ir brīvības robeža.
Kas Tu esi vēl, kas būtu, ja nebūtu dziedātājs?
Tētis, feins vīrietis. Arī - inženieris-mehāniķis.
Vai ir kāds talismans, ko Tu ņem līdzi uz skatuves?
/Otrs: Tie ir dejotāji!/ /smejas/
Kā tiec galā ar stresu?
Alkoholu nelietoju. Gruzījos, nu.
Uz kādu jautājumu negribētu atbildēt?
Ir divi jautājumi: "Kā radās grupa "Tranzīts" un "Kad būs jaunais albūms"? /smejas/ Tie ir divi briesmīgākie jautājumi. Tāpēc, ka pirmo ir apnicis paskaidrot un ar otro ir tā: "Tu taču solīji!"
Par ko pēdējo reizi gardi pasmējies?
Par šodienas aņuku.
Trīs vārdi, kas Tevi raksturo!
Izklaidīgs .
/Otrs: Pļāpīgs, trāpīgs vai kaut kas tāds, kas beidzas ar - īgs!/
Pozitīvas īpašības laikam man nevienas nav.
/Otrs: Ir gan!/
Nu, labi, tad vajag kādu pozitīvu! Talantīgs!
Vai esi kādreiz tā pamatīgi sakāvies?
Jā, tas bija sen, bērnībā, kad biju vēl pionieris. Sakāvos fantiku dēļ.
/Otrs: Tā bija spēle ar krāsainiem konfekšu papīrīšiem, bet jaunatne jau tādas spēles vairs nespēlē./
Tas bija sen!
Cik reizes šeit sameloji?
Tās visas rupjības patiesībā bija meli, mēs tā patiesībā nedomājam!
Paldies par interviju! Lai veicas!
Marija Naumova
2002.gada jūnijs./skolas avīzītes speciālizlaidums/
Intervija ar M.Naumovu.
"..tagad es esmu Latvija."
Kur mēs satikām Marie N.? Gaujienā. Uzreiz pēc uzvaras Eirovīzijā. Tas bija viņas pirmais koncerts pēc Eirovīzjas.
Dzimšanas diena: Līgo nakts
Horoskops: Vēzis ar Dvīņiem kopā
Hobijs: teātris, grāmatas, peldēšana jūrā
Patīk: viss, kas ir labs
Nepatīk: viss, kas ir slikts
Moto: "Labāk izdarīt un nožēlot, nekā neizdarīt un žēlot!"
Kas, Jūsuprāt, ir Jūsu labākā īpašība?
Lētticīgums.
Un sliktākā?
Tas pats.
Ko Jūs iepazīstotie sakāt par sevi?
Vienkārši Marija.
Jūsu darba grafiks pirms Eirovīzijas bija ļoti saspringts - bija jābrauc pa ārzemēm un jāprezentē sevi, savu dziesmu, Latviju. Kur Jūs smēlāties spēkus?
Sevī iekšā, dabā, cilvēkos. Ar Dieva palīdzību. Uz skatuves, protams, smēlos spēkus.
Kādas ir sajūtas pēc Eirovīzijas?
Tādas... Nu, fantastiskas. Bija brīži, kad tu domā, ka jūc prātā, ka notiek kaut kas nereāls, neticams. Un es joprojām nesaprotu, kas ir noticis. Es vienkārši apzinos, ka tagad man dzīvē kaut kas jāmaina.
Un ko Jūs vēlaties mainīt savā dzīvē?
Es nevēlos, bet gribu. Man ir šanse tagad, kaut kur vaļā ir mazas durtiņas, man vienkārši tas jāizmanto. Jo es tagad gribu tikt Eiropas tirgū, un, darīšu visu iespējamo un arī neiespējamo, es domāju, lai tiktu.
Eirovīzija ir...
...svētki cilvēkiem. Izpildītājiem tā ir šanse. Cilvēkiem tas vienkārši ir šovs, kas apvieno daudzus, jo viņi priecājas un arī skumst. Tas apvieno cilvēkus.
Kā Jūs jutāties Tallinā? Vai Jūs pārstāvējāt sevi, vai jutāt atbildību, ka pārstāvat Latviju?
Visu nedēļu - nē, bet tieši tajā reizē - vienīgajā -, kad man bija jādzied, man bija tāda sajūta, ka šeit /rāda ar roku uz sirdi- red./ ir tāds mazs bumbulītis, tāda enerģija. Un es gāju un zināju, ka es neesmu Marija Naumova, bet - tagad es esmu Latvija. Tas tā bija! Un visiem bija tāda sajūta.
Kā Jūs jūtaties uz skatuves?
Labi, brīvi. Brīvi!
Ar kuru latviešu dziedātāju Jūs gribētu dziedāt kopā?
Es nezinu. Ar visiem padziedātu. Labprāt padziedātu ar Elīnu Garanču. Tas būtu interesants savienojums.
Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?
Strādāt, strādāt un strādāt. Albumu izlaist šogad.
Kas Jums šķiet svarīgākais dzīvē?
Cilvēki, daba, sports.
Kādas bija Jūsu izjūtas uzstājoties Maskavā?
Tas bija kaut kas cits nekā Eirovīzijā. Tur es biju Marija Naumova. Es biju laimīga, ka varēju tādā koncertā piedalīties. Koncerts sastāvēja no R.Paula hītiem.
Ar ko Gaujiena Jums paliks atmiņā?
Ar to, ka šeit ir ļoti jauki bērni.
Intervēja Sanda Apsīte.
Elita Veidemane
2009-11-03 00:24
Ingūna Rībena
Gaujienā 12. septembrī viesojās Latvijas valsts Kultūras ministre Ingūna Rībena. Avīzes „Starpbrīdis” žurnālistes bija tik ātras, ka pamanījās būt gan Info centrā, kur ierakstīja mikrofonā dažas domas, ko izteica ministre, gan arī paguva kādā mirklī uzdot pāris jautājumus, gan arī nofotografēties. Piedāvājam - īso, bet ļoti nozīmīgo – ierakstu/interviju ar Kultūras ministri Ingūnu Rībenu.
Jautājums no zāles: Vai mums, Gaujienas pilij, ir kādas cerības sagaidīt no valdības lielāku atbalstu pilij, kas ir valsts nozīmes piemineklis?
Varbūt, ka jums ir vērts ar Kultūras ministrijas atbalstu sniegt pašvaldības investīcijas projektu? Jo – neticami labi ir: budžeta grozījumos virkne Kultūras ministrijas atbalstīto pašvaldību investīcijas projektu ieguva atbalstu. Un es pati ar lielu prieku uzzināju, ka arī šobrīd nākamā gada budžeta Kultūras ministrijas atbalstītajos projektos ir šie pašvaldību investīciju projekti. Nu, tas vēl būtībā nav galējs lēmums, jo Saeima vēl nav balsojusi. Šādi projekti, es saprotu, ne tik lēti maksā, bet varbūt kādā mērā var Kultūrkapitāla fondā iegūt līdzekļus, lai izstrādātu šādu rekonstrukcijas projektu. Un tā tālāk. Jo tādā veidā tika atdota atpakaļ Cesvaines pils, Kokneses pilsdrupas, jo gandrīz caur pašvaldības investīciju programmu ir vieglāk panākt finansējumu. Jo mums ir ļoti daudz kultūras pieminekļu – 8428 kultūras pieminekļi, vai ne...
„Starpbrīdis” uzdod jautājumus: Kāds būtu tas kultūras pasākums, kur Jūs ļoti aizrautīgi piedalītos pati?
Es pilnīgi noteikti apsolu, ka uz Vītola „Anniņām”, uz Vītola jubileju nākamgad, atbraukšu noteikti. Jo – šogad bija tik blīva vasara! Mēs dzīvojam tādā kultūras valstī, ka es vienu brīdi pat nespēju!
Ko Latvija iegūs/zaudēs, ja iestāsies/neiestāsies Eiropas Savienībā?
Mēs vienkārši esam Eiropa. Es gandrīz to nosauktu tā, kad dod „jāvārdu” tam puisim ar kuru tu mūžsenis dzīvo kopā! Tā kā es uzskatu, ka mēs esam Eiropa. Un Latvijas kultūra vienmēr ir bijusi konvertējama. Mēs saprotam viņu kultūru, mums ir kopīga vērtību sistēma. Mums ir kopīga kultūras vēsture. Es pat nezinu. Mēs vienkārši esam Eiropa. Tagad tikai mums tas skaļi jāapliecina. Un, ja mēs kaut ko Eiropā gribam mainīt, darīt, varbūt – tad mēs paši būdami Eiropā, to varam mainīt. Es domāju, ka mums beigsies tie mazvērtības kompleksi, ka mēs esam savādāki eiropieši, nekā tie, kas dzīvo tur, tuvāk Vidusjūrai, vai ne? Un paši savu Eiropu sakārtosim, padarīsim labāku!
Kāda ir lielākā kultūras problēma Latvijā? Vai tāda ir?
Droši vien, tas pats naudas trūkums! Un, dod Dievs, to naudu, kas mums ir, sakarīgi un racionāli sadalīt tiem cilvēkiem, kas to visvairāk pelnījuši.
Kā Jūs jūtaties Gaujienā šodien?
Kā vienmēr – labi! Es šeit kādreiz, tad, kad man bija 14-15 gadu un kad Rīgas Pionieru pilī gāju gleznošanas pulciņā, mums bija vasaras nometne šeit, Gaujienā jau biju. Tad nu es esmu šeit pavadījusi veselu mēnesi, bērnības atmiņas man saistās ar šejieni! Labi jūtos! Man liekas – te gaiši un priecīgi cilvēki dzīvo!
Paldies par interviju!
Sanda Apsīte un Liene BečaRūta Reinika
Jānis Straume
"Starpbrīdis", 2002.gada aprīlis
Intervija ar LR Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi
Hobijs: medības un šaha spēle
Profesija: ārsts
Sapnis: grūti nosaukt. Man ir daudz sapņu, vienu grūti nosaukt. Piemēram, viens sapnis ir, lai manai meitai, kura šogad sāks mācīties 1. klasē, viss veiktos labi, jo izglītība un zināšanas ir dzīvē galvenais. Šodien Latvijā ir cilvēki, kuri grib mācīties un kuri ir izglītoti, uzņēmīgi, viņiem ir daudz vairāk iespēju.
Horoskops: Tīģera gada Jaunava, bet manā gadījumā horoskopi neatbilst.
Patīk: kārtība
Nepatīk: nekārtība
Mīļākā krāsa: gaišzila
~ Ar ko mūsdienu jaunatne atšķiras no Jūsu paaudzes jaunatnes?
~ Es domāju, ka atšķiras ar to, ka viņa ir atbrīvotāka, dzīvespriecīgāka. Viņiem ir ļoti lielas iespējas gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Es atceros, manā jaunībā nebija tādas lietas kā zālītes un narkotikas, kas tagad ir viegli pieejamas, bet es domāju, ka galvenā atšķirība ir – personiskā brīvība vairāk izteikta.
~ Kas, Jūsuprāt, mūsdienu jauniešu raksturā pietrūkst?
~ Es domāju, ka jaunatnei kopumā nekā nepietrūkst. Ja ir uzņēmība un ja ir sapratne, ka dzīvē izglītībai ir galvenā nozīme, tad tas ir galvenais. Es redzu, ka jaunieši tiešām vēlas mācīties, ejot uz lielu konkursu augstskolās.
~ Kādas profesijas Jūs ieteiktu izvēlēties jauniešiem?
~ Man ir grūti ieteikt, katram pašam ir jānonāk līdz savai profesijai. Es izšķīros kļūt par ārstu pēc 11. klases beigšanas. Man bija arī citas domas, bet man neviens tās neuzspieda. Nevis labu draugu ietekmē, nevis vecāku. Tas ir galvenais. Ietekmē, ja tu pats būsi pieņēmis lēmumu, tad tev šajā profesijā arī veiksies.
~ Ar kādām domām Jūs šodien ejat pie klausītāja?
~ Jāsaka, šobrīd es eju ar zināmām bažām par to, kas notiks tuvākajā nākotnē. Latvija ir atguvusi neatkarību pirms 11 gadiem, mēs ieejam jaunā ciklā, tas nozīmē, ka priekšā nopietna izšķiršanās kļūt par ES un NATO dalībvalsti, kas no mums prasīs daudz. Runājot par nacionālās identitātes saglabāšanu, šī problēma mani pēdējā laikā visvairāk, nevarētu teikt, ka nomāc, bet par to es pēdējā laikā visvairāk domāju.
~ Kā Jūs domājat, kad Latvija iestāsies ES un NATO reāli?
~ Es domāju ES varētu būt divu gadu jautājums – līdz 2004. gadam. Un NATO tāpat. Šogad saņemts uzaicinājums uz NATO, bet tas nenozīmē, ka mēs esam jau NATO dalībvalsts. Jāratificē šis uzaicinājums visās 19 NATO valstīs, kas ilgs apmēram pusotru gadu. Līdz ar to šī virzība uz ES un NATO notiks paralēli.
~ Kas ir tas, kas visvairāk traucē iestāties ES un NATO?
~ Manā uztverē, ja mēs runājam par NATO, tā ir nepietiekama armijas sagatavotība. Un tāpēc arī, neskatoties uz dažādiem sarežģījumiem, gan Saeima, gan valdība ir paaugstinājusi finansējumu armijai, lai mēs to varētu sakārtot atbilstoši NATO standartiem. Protams, ir arī politiskie nosacījumi, kas ir diezgan grūti un sarežģīti izpildāmi, taču ceļu esam izvēlējušies un jāiet, atpakaļceļa vairs nav. Ņemot vērā mūsu ģeopolitisko situāciju, es neredzu alternatīvu ES.
~ Vai Latvija kādreiz varēs konkurēt ar spēcīgām valstīm?
~ Es domāju, ka mēs nekad nevarēsim konkurēt ar Amerikas Savienotajām valstīm vai Norvēģiju, kurai ir dabas gāzes un naftas ieguves, bet domāju, ka mūsu līmenis pēc iestāšanās ES būs tāds, ka mēs varēsim konkurēt ar pārējām ES kandidātvalstīm, kuras šobrīd ir ceļā uz ES un, katrā ziņā, labklājības līmenis pēc 5 – 10 gadiem, būs daudz augstāks nekā šobrīd.
~ Nesen es skatījos raidījumu „Globuss” un tajā minēja faktus, ka vecuma struktūra ir tāda, ka pensionāru ir vairāk un pazeminās dzimstības līmenis. Kā Jūs domājat, kā var panākt, lai dzimstības līmenis paaugstinātos?
~ Jā, šobrīd 1/3 daļa iedzīvotāju ir pensionāri, un dzimstības koeficients ir diezgan zems, tuvu nullei. Šeit nav nevienas citas receptes kā ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Ja cilvēkiem būs labāki dzīves apstākļi, stabils darbs un iespēja iegūt zināmu materiālu labumu šī darba rezultātā, tad arī dzimstība palielināsies. Es domāju, visas demogrāfiskās programmas par kurām runā, protams, ir labas, bet tās ir teorētiskas koncepcijas, reāli cilvēki izšķiras par to, ka viņiem būs bērns tikai tad, ja viņi šo bērnu var nodrošināt. Tas ir pats būtiskākais. Es domāju, ka tas ir viens no aspektiem, kāpēc cilvēki neizšķiras par bērnu.
~ Vai Jūs esat par vai pret abortiem?
~ Es neesmu ne par, ne pret abortiem. Katrā ziņā, es esmu pret abortu aizliegumu. Bet tai pašā laikā es uzskatu, ka būtu iespējams abortus ierobežot un noteikt noteiktas situācijas, kad šos abortus veikt. Bet pilnībā aizliegt abortus nebūtu pareizi. Tas radīs tikai problēmas.
~ Vai atbalstāt celulozes rūpnīcas celtniecību?
~ Es domāju, ka uz šo jautājumu atbildēt ir diezgan grūti, taču es teikšu, ka es atbalstu, jo man ir bijusi iespēja iepazīties ar šo projektu gan Latvijā, gan Somijā, tiekoties ar cilvēkiem, kas ir iesaistīti rūpnīcas projektā, un neapšaubāmi, pats lielākais ieguvums Latvijai būtu tas, ka mēs iegūtu daudzas darbavietas un attīstītu infrastruktūru šajā reģionā, kur šī rūpnīca tiktu celta. Galvenais iebildums – ekoloģiskā situācija, bet ar mūsdienu tehnoloģijas iespējām mēs varam šo kaitējumu ekoloģijai maksimāli samazināt, un īpašas problēmas dabai nerastos. Tā kā, es esmu principā – par.
~ Kā Jūs vērtējat, kurā posmā ir Latvijas ekonomika?
~ Es domāju, ka Latvijā ir pakāpenisks kāpums. Makroekonomiskie rādītāji – kāpums. Problēma ir tā, ka ekonomiskie cilvēki, mikroekonomiskā līmenī savā maciņā šo kāpumu neizjūt. Bet esmu pārliecināts, ka tas ir dažu gadu jautājums, ES un NATO dos mums šo stimulu un līmenis celsies. Latvija ir labi tikusi cauri Krievijas krīzei, kura bija pirms dažiem gadiem, un es domāju, ka spēs dzīvot arī tad, ja būs ekonomiskas krīzes lielajās valstīs.
Paldies par interviju!
Intervēja Līga 12.kl., Sanda 10.kl.
Eduards Pāvuls
Gaujienas Tautas namā
Intervija ar aktieri Eduardu Pāvulu
Dzimis 1929. gada 7. augustā, Dailes teātra aktieris no 1949. – 1985. gadam. Lomas: teātrī – Romeo (V.Šekspīrs „Romeo un Džuljeta”, 1953), Uģis, Valters (G. Priedes „Jaunākā brāļa vasara”, 1955, „Lai arī rudens”, 1956), Pjers Bezuhovs (Ļ.Tolstoja „Karš un miers”, 1960), V. J. Ļeņina tēls (M. Šatrova „Zilie zirgi sarkanā pļavā”, 1980), Jedigs (Č. Aitmatova „Un garāka par mūžu diena ilgst”, 1984). Filmējies kopš 1955. Gada kino. Lomas filmās: „Zvejnieka dēls”, „Sarkanās lapas”, „Latviešu strēlnieka stāsts”, „Pie bagātās kundzes”, „Ceplis”, „Fronte tēva pagalmā”, „Bailes”, „Nāves ēnā”, „Kārkli pelēkie zied”, „Uz jauno krastu”, „Pēc vētras”, „Rita”, „Ilze”, „Pieviltie”, „Sūtņa sazvērestība”, „Es visu atceros, Ričard”, „Kad lietus un vēji sitas logā”, „Vella kalpi”, „Purva bridējs”, „Zītaru dzimta”, daudzsēriju TV filmā „Ilgais ceļš kāpās” u.c.
Vaļasprieks: makšķerēšana, slinkums.
Sapnis: nu, ar godu lai apglabā.
Patīk: daba, patīk suņi, kukaiņi, puķes, tauriņi, cilvēki – nepatīk.
~ Pastāstiet par savām mīļākajām lomām teātrī un kino?
~ Man visas ir mīļas, savādāk jau es nevarētu strādāt.
~ „Zvejnieka dēls”, bez šaubām, ir Latvijas labākā filma, un Oskars, kuru tēlojāt Jūs, joprojām spēj valdzināt... Vai Jums Oskara tēls vēl ir mīļš un kāpēc?
~ Nu... tur ir garš stāsts, jo es esmu nācis no zvejnieku cilts, man Oskars ir tuvs tāpēc, ka viņš ir zvejnieks. Ja viņš, piemēram, būtu policists, tad nebūtu tik tuvs, bet zvejnieks... es esmu no zvejnieku ģimenes un lielākā uzslava, ko es dabūju no rakstnieka Viļa Lāča, ir „Pāvuls prot airēt”, jo ir aktieri, kas neprot airēt, jo tā ir māksla. Un viņš ievēroja, ka es protu airēt.
~ Par ko Jūs gribējāt kļūt bērnībā un - kur Jūs mācījāties?
~ Es mācījos Pumpuru vidusskolā, tas ir Jūrmalā. Bērnībā gribēju kļūt par pažarnieku vai par pastnieku, par aktieri nekad neesmu gribējis kļūt.
~ Bet kāpēc tā sanāca, ka kļuvāt par aktieri?
~ Tas bija pēc kara, meta bumbas un tad man laikam kaut ko atsita smadzenēs, un es aizgāju pa aktiera līniju.
~ Kāda bija Jūsu pirmā loma?
~ Teātrī. Jo ātrāk neņēma nevienu ķinītī, ja viņš nebija teātrī apcepināts un uztaisīts par aktieri.
~ Ja tagad Latvijā uzņemtu filmu „Zvejnieka dēls”, kuru no jaunajiem aktieriem Jūs gribētu redzēt Oskara lomā? Un kuru - Anitas lomā?
~ Tas ir grūts jautājums, tur stundām jāskatās, jādomā, jo, redziet, viena lieta, sadalīt lomas pareizi, kura būs Anita un kurš būs Oskars, tā jau ir pusfilma gatava, to nevar teikt – tas būs mans draugs Pēteris un tā būs mana mīļākā Anniņa. Tad nekas neiznāks.
~ Kā Jūs vērtējat šodienas aktieru darbību?
~ Nu, es vienkārši esmu kļuvis vecs, es vairs nesaprotu jaunatni, bet tad, kad es biju jauns, arī mani vecvecāki mani nesaprata, jo tas ir cits laiks, tas ir cits gadsimts. Katram savs gadsimts, jo toreiz aktierim bija citas prasības, tagad – citas. Tagad, ja izģērbjas pliks, ir liels aktieris, agrāk tā nebija.
~ Kādas ir Jūsu spilgtākās atmiņas no filmēšanās filmā „Ilgais ceļš kāpās”?
~ Spilgtākās atmiņas... Vienīgais - es eju Maskavā pa ielu un visi saka tā: „Posmotri!”. „Paskatieties, tur klibais bandīts iet. Ozols”.
~ Vai Jūs piedalāties kādos jaunos projektos kino vai teātrī?
~ Nē.
~ Ko Jūs darāt momentos, kad gribas no visiem aizbēgt, vienkārši palikt vienam?
~ Es paņemu laivu, aizbraucu makšķerēt, iebraucu meldros, situ odus un domāju, ka es esmu viens un varu darīt to, ko es gribu.
~ Kāds ir Jūsu mīļākais televīzijas raidījums?
~ „Panorāma”.
~ Varbūt kāds kuriozs ir noticis filmēšanas laikā?
~ To ir daudz...
~ Pats jautrākais?
~ Tas ir ļoti interesants jautājums! Nu, tad, kad mani slīcināja tajā filmā, kur es to bandītu spēlēju. Vai „Zītaru dzimtā”. Mani meta āliņģī, jo Padomju iekārtas laikā aktierim tas pa īstam bija jāizjūt. Ja tevi meta āliņģī, tad meta āliņģī, ja tevi šāva nost, tad tevi šāva nost, ja tev bija jālec ar izpletni, tad bija jālec. Tagad ir visādi kaskadieri, bet Padomju laikā mēs paši visu darījām. Un tad, kad mani slīcināja, meta āliņģī, es domāju, ka tā ir mana pēdējā stundiņa. Un es teicu: „Tikai nepagrūdiet zem ledus,” jo zinu, kad paiet zem ledus, vairs ārā nevar tikt.
~ Jūs teātrī daudz esat spēlējis. Kura autora radītajā tēlā bija vieglāk iejusties?
~ Iejusties visur ir grūti, ja grib iejusties, ja grib tā kārtīgi nospēlēt. Ja, kā krievi saka „kak ņibuģ”, tad visur ir viegli, jo arī darbu darīt ir grūti, ja grib labi darīt. Ja grib darīt tā „būs jau labi, gan būs labi”, tad ir viegli, tad tas nav nekas.
~ Ar kādām domām Jūs šodien kāpsiet uz skatuves?
~ Es uz skatuves šodien nekāpšu, es stāvēšu zālē.
~ Labi, ar kādām domām iesiet pie skatītāja, klausītāja šodien?
~ Mums te notika mazs pārpratums, jo, redziet, mēs braucam par velti. Tāpēc mēs braucam uz laukiem, jo mēs naudu par to neņemam, un izrādās, ka te uz afišām rakstīts, ka maksā 1,50 Ls vai 1 Ls. Piemēram, es personīgi par 1,50 Ls neietu nekad, jo man nav tik daudz naudas un, ja es gribu vēl sievu paņemt un mazbērniņus, kur lai es ņemu tik daudz naudas? Un tas mums bija tāds pārpratums, es tā galīgi apjuku, drausmīga sajūta. Ja man būtu savs auto, es iekāptu atpakaļ un aizbrauktu uz mājām, bet man nav. Jums ir savs auto? Arī nav? Nu tad būs!
~ Ko Jūs novēlētu mūsdienu jaunatnei?
~ Jaunatnei... Tas ir smags jautājums. Izbeigt visu šito: narkomāniju, izlaidību, vieglprātību. No kurienes tas ir ņemts, es tā arī nesaprotu. Es nesaprotu.
Paldies par interviju!
Intervēja Sanda 10.kl. un Līga 12.kl.
Lauris Reiniks
da Gunchi
"Express 3.70", Nr.100, 2006.gada janvāris
"Točna gribot, lai es izstuostu, kū es doru ar mandarinim?"
Intervija ar Gunti Rasimu jeb da Gunchi sanāca pavisam negaidot. Varbūt - ja būtu vairāk laika, mēs varētu parunāties vēl par daudzām lietām. Ar da Gunchi ir ļoti viegli kontaktēties, intervijai viņš piekrita uzreiz, ar smaidu un labvēlīgu atvērtību. Kur mēs viņu noķērām? Komerczinību konkursa "Esi līderis!" laikā Rīgā 25.janvārī.
Da Gunchi bija žūrijas loceklis un pārtraukumos pa reizei uzdziedāja. Ģitāra un dziesmas latgaliski, sirsnīgums /citāts, kas izmantots mūsu intervijas nosaukumam gan nav no mūsu sarunas, bet ņemts no grupas "Bez PVN" mājaslapas, kurā pirms tam iepazināmies ar da Gunchi/
Iepazīstiniet ar sevi piecos teikumos!
Daudz tas ir... Pieci... Traks cilvēks. Latgalietis. Šad tad gruzīgs, šad tad vēl kaut kas. Atkarībā no situācijas.
Latgale - sirds vai prāts?
Sirds vairāk, bet prātīgi cilvēki arī tur ir.
Un Rīga?
Burzma.
Galvenais ieguvums no koncertiem?
Vislabākie koncerti ir tad, kad ir vislabākā publika. Jājūt atdevi. Liela nozīme ir arī apskaņošanai.
Dzīvē vissvarīgākais ir...
...lidot. Visu laiku jālido, jālido. Ja kāds apstājas, tad ir vāks...
Attieksme pret komentāriem internetā? Cik liela nozīme ir masu mēdijiem Jūsu dzīvē?
Šad tad palasu tos, kas mani interesē. Uztveru normāli. Cilvēki, kad raksta, var sarakstīt pat daudz ko tādu, ko nedomā. Diezgan liela, jo tagad mācos Sabiedriskās attiecības un tam ir liela saistība, arī mūzikai ir.
Kas nepieciešams, lai diena izdotos?
Piecelties! Citreiz pieceļos, bet reāli nepiecieļos un noguļu visas pirmās lekcijas.
Vislabākais draugs ir...
/ilgi domā/ Pats sev vislabākais draugs. Kurš cits tad labāk par tevi pašu zinās!
Šodien Jūs esat ar komerčiem. Žūrijā. Vai pats vēlētos piedalīties šādā konkursā?
Jā! Labprāt! Kaut kas līdzīgs jau ir darīts. Gribas atkal, nostaļģija.
Spilgtākais notikums janvārī, šogad?
Aukstums... Tā laime - 30 min pavadīt ārā 30 grādos!
Vai Jūs ticat Suņa gada labvēlīgajam horoskopam?
Jā, noteikti! Domāju - būs labvēlīgs. Cilvēkiem viss izdosies. Kā pret suni izturas, tā arī viņš izturas pret tevi.
Grupa "Bez PVN". Cik bieži koncertējat? Kur bija tā tālākā vieta, kurp braucāt koncertēt? Kā radās nosaukums?
Dažreiz ir arī pauzītes, pat mēneša garumā. Pēdējā laikā sanāk gandrīz katru nedēļu uzstāties. Tālākā vieta - Jūrmala. Viens no grupas dalībniekiem - bundzinieks - izdomāja nosaukumu. Garš stāsts, negribas atklāt, kādi vārdi zem burtiem slēpjas.
Nosauciet latgaliešu kultūras darbiniekus!:)
Francis Trasuns, Antons Kūkojs, Anna Rancāne. Mūsdienu - Aigars Runčis. Savējais. Kad paliek bēdīgi, vienmēr uzmeklējam viens otru.
Mīļākā krāsa? Kas to nosaka?
Oranža tagad. Nu, varētu būt zila, visu laiku mainās.
Mācības "Turībā" un mūzika. Tas papildina viens otru vai arī - kas no šī zaudē? Vai studentam-mūziķim būt ir viegli?
Ļoti papildina. Palīdz nodarboties ar grupas menedžēšanas lietām. Studentam-mūziķim būt nav viegli. Vieglāk būtu strādāt un muzicēt, bet tikai muzicēt - būtu vienkārši ideāli.
Portāls www.draugiem.lv - laika tērēšana vai ļoti jauka laika tērēšana?
Laika tērēšana labā nozīmē, ja neaizraujas. Ja aizraujas - var "saiet sviestā". Bieži es tur neeju. Parasti ar iemeslu - atrast kādu cilvēku vai sazināties ar kādu. Draugiem - ir universāls portāls.
Paldies par interviju! Lai jauka publika Jums koncertos!
Intervēja: Aija Riepniece un Liene Vērzemniece
"Točna gribot, lai es izstuostu, kū es doru ar mandarinim?"
Intervija ar Gunti Rasimu jeb da Gunchi sanāca pavisam negaidot. Varbūt - ja būtu vairāk laika, mēs varētu parunāties vēl par daudzām lietām. Ar da Gunchi ir ļoti viegli kontaktēties, intervijai viņš piekrita uzreiz, ar smaidu un labvēlīgu atvērtību. Kur mēs viņu noķērām? Komerczinību konkursa "Esi līderis!" laikā Rīgā 25.janvārī.
Da Gunchi bija žūrijas loceklis un pārtraukumos pa reizei uzdziedāja. Ģitāra un dziesmas latgaliski, sirsnīgums /citāts, kas izmantots mūsu intervijas nosaukumam gan nav no mūsu sarunas, bet ņemts no grupas "Bez PVN" mājaslapas, kurā pirms tam iepazināmies ar da Gunchi/
Iepazīstiniet ar sevi piecos teikumos!
Daudz tas ir... Pieci... Traks cilvēks. Latgalietis. Šad tad gruzīgs, šad tad vēl kaut kas. Atkarībā no situācijas.
Latgale - sirds vai prāts?
Sirds vairāk, bet prātīgi cilvēki arī tur ir.
Un Rīga?
Burzma.
Galvenais ieguvums no koncertiem?
Vislabākie koncerti ir tad, kad ir vislabākā publika. Jājūt atdevi. Liela nozīme ir arī apskaņošanai.
Dzīvē vissvarīgākais ir...
...lidot. Visu laiku jālido, jālido. Ja kāds apstājas, tad ir vāks...
Attieksme pret komentāriem internetā? Cik liela nozīme ir masu mēdijiem Jūsu dzīvē?
Šad tad palasu tos, kas mani interesē. Uztveru normāli. Cilvēki, kad raksta, var sarakstīt pat daudz ko tādu, ko nedomā. Diezgan liela, jo tagad mācos Sabiedriskās attiecības un tam ir liela saistība, arī mūzikai ir.
Kas nepieciešams, lai diena izdotos?
Piecelties! Citreiz pieceļos, bet reāli nepiecieļos un noguļu visas pirmās lekcijas.
Vislabākais draugs ir...
/ilgi domā/ Pats sev vislabākais draugs. Kurš cits tad labāk par tevi pašu zinās!
Šodien Jūs esat ar komerčiem. Žūrijā. Vai pats vēlētos piedalīties šādā konkursā?
Jā! Labprāt! Kaut kas līdzīgs jau ir darīts. Gribas atkal, nostaļģija.
Spilgtākais notikums janvārī, šogad?
Aukstums... Tā laime - 30 min pavadīt ārā 30 grādos!
Vai Jūs ticat Suņa gada labvēlīgajam horoskopam?
Jā, noteikti! Domāju - būs labvēlīgs. Cilvēkiem viss izdosies. Kā pret suni izturas, tā arī viņš izturas pret tevi.
Grupa "Bez PVN". Cik bieži koncertējat? Kur bija tā tālākā vieta, kurp braucāt koncertēt? Kā radās nosaukums?
Dažreiz ir arī pauzītes, pat mēneša garumā. Pēdējā laikā sanāk gandrīz katru nedēļu uzstāties. Tālākā vieta - Jūrmala. Viens no grupas dalībniekiem - bundzinieks - izdomāja nosaukumu. Garš stāsts, negribas atklāt, kādi vārdi zem burtiem slēpjas.
Nosauciet latgaliešu kultūras darbiniekus!:)
Francis Trasuns, Antons Kūkojs, Anna Rancāne. Mūsdienu - Aigars Runčis. Savējais. Kad paliek bēdīgi, vienmēr uzmeklējam viens otru.
Mīļākā krāsa? Kas to nosaka?
Oranža tagad. Nu, varētu būt zila, visu laiku mainās.
Mācības "Turībā" un mūzika. Tas papildina viens otru vai arī - kas no šī zaudē? Vai studentam-mūziķim būt ir viegli?
Ļoti papildina. Palīdz nodarboties ar grupas menedžēšanas lietām. Studentam-mūziķim būt nav viegli. Vieglāk būtu strādāt un muzicēt, bet tikai muzicēt - būtu vienkārši ideāli.
Portāls www.draugiem.lv - laika tērēšana vai ļoti jauka laika tērēšana?
Laika tērēšana labā nozīmē, ja neaizraujas. Ja aizraujas - var "saiet sviestā". Bieži es tur neeju. Parasti ar iemeslu - atrast kādu cilvēku vai sazināties ar kādu. Draugiem - ir universāls portāls.
Paldies par interviju! Lai jauka publika Jums koncertos!
Intervēja: Aija Riepniece un Liene Vērzemniece
2006.gada aprīlis, nr.103
Aigars Runčis
"Gain Fast"
2006.gada aprīlis, nr.103
Kintija Bulava
2006.gada marts, nr.102
\
Ilona Brūvere
