Pie tējas tases

12.klase - atklāti

Pēdējais zvans izskanējis, mūsu vislielākie skolēni devušies gatavoties ieskaitēm un eksāmeniem. Esam bijuši kopā ilgus gadus ar viņiem, bet - vai daudz zinām par viņiem?
IEVA ĢĒRMANE  /I.Ģ./
NAURIS GUOĢIS /N.G./
KRISTĪNE SĒKLIŅA /K.S./
JUSTĪNE BUŽA /J.B./
Vizītkarte
Dzīves moto:
I.Ģ.:"Galvenais - nezaudēt pozitīvismu!"
N.G.: "Ātrāk, augstāk, pozitīvāk!"
K.S.: "Sievietei ir jābūt mazliet maitai, jo savādāk viņu sabradās!"
J.B.: "Nekad nepadoties pie pirmā šķēršļa!"
Krāsa:
I.Ģ.: Zila
N.G.: Sarkana
K.S.: Melna
J.B.: Zila
Puķe:
I.Ģ.: Roze
N.G.: Hiacinte
K.S.:Margrietiņa
J.B.: Tulpe
Tēja vai kafija:
I.Ģ.: Tēja, jo tā ir veselīgāka
N.G.: Kafija, jo tā dod spēku visai dienai.
K.S.: Kafija, jo palīdz neaizmigt.
J.B.: Kafija, palīdz no rīta neaizmigt.
Nauda vai mīlestība:
I.Ģ.: Mīlestība, jo tā cilvēku padara laimīgu
N.G.: Abas jo nevar bez tām dzīvot
K.S.: Mīlestība apvienojumā ar naudu
J.B.: Mīlestība. Tā dod vairāk nekā nauda
Filma:
I.Ģ.: "Step up 1", 'How to lose a guy in 10 days", "The Italian Job", "The Last song", "If only"... Man ir daudz mīļu filmu!:)
N.G.: "Ātrums un bez žēlastības 5", "Tors", "Transformeri"
K.S.: "Spītnieces savaldīšana"
J.B.: "Solis augšup", "Remember me"
Gaļa vai dārzeņi:
I.Ģ.: Dārzeņi, jo tie ir garšīgāki
N.G.: Gaļa - dod spēku
K.S.: Gaļa, jo dod vairāk enerģijas
J.B.: Gaļa, vairāk dod spēka
Spilgtākais notikums skolas gadu dzīvē?
I.Ģ.: Gatavošanās Žetonvakaram.
N.G.: Uz doto momentu nevaru pateikt. Ir daudz notikumu bijis, nevar vienu izcelt kā spilgtāko.
K.S.: Kā Inga V. no 11.klases aizbarikadēja sporta skolotāja kabineta durvis ar krēsliem.
J.B.: Domāju, ka ilgi neaizmirsīšu iesvētības.
Mīļākā vieta skolā?
I.Ģ.: Soliņš pie matemātikas kabineta.
N.G.: Bufete.
K.S.: Soliņš ārā pie rundēļa.
J.B.: Soliņi ārā vai koridoros.
Ar ko atmiņā paliks klasesbiedri?
I.Ģ.: Klasesbiedri man paliks atmiņā ar pozitīvismu un humoru, jo tik daudz smējusies, kā ar viņiem, es neesmu. Viņi vienmēr man paliks labākie draugi.
N.G.: Ar to, ka mēs bijām mazs kolektīvs, bet - jautrs. Vienmēr varējām vienoties par to, ko katrs darīs.
K.S.: Ar tām puspatstāvīgajām stundām, kurās netikām mācījušies, bet gan nepārtraukti smējušies.
J.B.: Klasesbiedri man paliks atmiņā ar humoru, kura viņiem ir pietiekami. Nav tādas dienas, kad mēs neesam smējušies. Ar viņu izpalīdzību, nekad neatstāja nelaimē, ja ko vajadzēja palīdzēt.
Kā jūs sadzīvojat klasē?
I.Ģ.: Klasē sadzīvojām lieliski: viens otru atbalstām, viens par otru pasmejamies. Esam labākais kolektīvs!
N.G.: Labi!
K.S.: Labi.
J.B.: Ļoti labi!
Ko vērtīgu esi paveikusi /paveicis/ skolas dzīvē?
I.Ģ.: Manuprāt, labas sekmes, piedalīšanās olimpiādēs un konkursos ir kaut kas vērtīgs. Uzskatu, ka arī Izglītības ministres amats man ir devis vērtīgu pieredzi, kā arī iesaistīšanās klubā "Māja" un avīzītē "Express 3.70".
N.G.: Pabeidzis 12.klases!
K.S.: Dalība dažādās olimpiādēs un dažādos konkursos. Šajā mācību gadā pat piedalījos dažu skolas pasākumu organizēšanā.
J.B.: ...
Par ko Tu vēlies kļūt?
I.Ģ.: Lai tas paliek noslēpums, savādāk vēl nepiepildīsies!
N.G.: Vēl neesmu izlēmis.
K.S.: Par labu cilvēku.
J.B.: Vēlos kļūt par labu un smaidošu cilvēku.
Kā domā - vai Tev turpmākajā dzīvē noderēs skolā gūtās zināšanas?
I.Ģ.: Viennozīmīgi, ka - jā! Skolā esmu iemācījusies būt patstāvīga, darbus izdarīt laicīgi, kā arī iegūtās zināšanas ir neatņemama sastāvdaļa, kas attīsta manu domāšanu, manu intelektu.
N.G.: Domāju, ka - jā.
K.S.: Kaut kur jau noderēs.
J.B.: Varbūt kaut kur noderēs.
Esi domājusi /domājis/, kāda/kāds/ būsi pēc 25 gadiem?
I.Ģ.: Esmu domājusi, bet parasti ne viss, ko domā, piepildās. Iespējams, būšu laimīga 44 gadus jauna sieviete, kas rūpēsies par savu ģimeni vai arī īgna sieviete, kas domās vienīgi par savu darbu. Tad jau redzēs!
N.G.: Nē!
K.S.: Neesmu domājusi, bet skaidrs, ka būšu vecāka.
J.B.: Neesmu domājusi par to.
Esi māņticīgs/-a/?
I.Ģ.: Es ticu veiksmei un liktenim, bet pārlieku māņtic''iga neesmu. Ticu arī horoskopam.
N.G.: Neesmu.
K.S.: Reizēm:).
J.B.: Nē, neesmu.
Tici veiksmei loterijā?
I.Ģ.: Ticēt ticu, bet ne vienmēr tas attaisnojas. Parasti kaut ko laimē tad, kad to negaidi.
N.G.: Nē.
K.S.: Ne pārāk.
J.B.: Kāpēc ne? Varbūt kādreiz paveiksies.
Vai skolotāji ir bijuši pret Tevi netaisni?:) Kādā situācijā?
I.Ģ.: Manuprāt, skolotāji nav bijuši pret mani netaisni. uzskatu, ka viņi manu darbu vienmēr ir vērtējuši objektīvi un esmu pateicīga par zināšanām, ko viņi man ir devuši.
N.G.: Ātrumā envarua tcerēties, bet gan jau, ka - jā, tāpat kā es pret viņiem...
K.S.: Reizēm jau ir tāda sajūta, ka skolotāji ir netaisni, bet situācijas labāk paturēšu pie sevis.
J.B.: It kā  nav bijuši, bet, ja arī bijuši-tad es to nepamanīju.:)
Ko darīt, lai cilvēki nepiemēslotu Latviju?
I.Ģ.: Viņiem ir jāliek saprast, ka cilvēks nav spēcīgāks par dabu un taisnība vienmēr uzvar!
N.G.: Cilvēkiem pašiem ir vairāk jāskatās uz sevi. Cilvēki uzskata, ka paši nepiemēslo Latviju, bet piemēslo kaut kādi "citi."
K.S.: Vienīgā izeja būtu novietot miskastes katrā ceļmalā ik pēc pāris metriem.
J.B.: Varētu biežāk rīkot talkas un tajās runāt par nepiemēslošanu. Jau bērnībā bērniem mācīt, ka mest zemē papīrus ir slikti un rādīt piemēru, kā vajag darīt, kad kāds ir nometis papīru, tad to pacelt bērna klātbūtnē un izmest miskastē.
Kas uzvarēja šī gada Eirovīzijā?
I.Ģ.: Azerbaidžāna, bet vajadzēja uzvarēt Zviedrijai!
N.G.: Azerbaidžāna.
K.S.: Azerbaidžāna.
J.B.: Azerbaidžāna.
Un - kas ir dzīves jēga?
I.Ģ.: Dzīves jēga ir dzīvot.
N.G.: Meklēt atbildes uz jautājumiem.
K.S.: Dzīves jēga ir - augt-pieaugt, attīstīties, gūt zināšanas, arī izklaidēties. Ir jāprot dzīvi izbaudīt, saprāta robežās, tā, lai vēlāk būtu ko atcerēties.
J.B.: Jēga ir - izbaudīt visu, ko dod dzīve.
Kādā krāsā ir skolas lauvas?
I.Ģ.: Pelēkas!
N.G.: Pelēkas.
K.S.: Pelēkas.
J.B.: Pelēkas taču!
Ar kādām sajūtām sagaidīji Pēdējo zvanu un ar kādām - sagaidi izlaidumu?
I.Ģ.: Pēdējo zvanu sagaidīju ar prieku un bažām reizē. Uztraucos par eksāmeniem un nevēlos zaudēt skolas ikdienu. Man liekas, ka man skolas pietrūks. Izlaidumu gaidu ar pacilātību, jo ir laba sajūta - redzēt un zināt, ka tavs darbs tiek novērtēts. Izlaidums ir brīnišķīga diena, ko tu pavadi kopā ar klasesbiedriem, draugiem, ģimeni.
N.G.: Ar uztraukumu. Par izlaidumu... Būšu laimīgs, jo būšu beidzis skolu un varēšu domāt par nākotni!
K.S.: Ar nelielu uztraukumu gaidu Pēdējo zvanu, jo drīz sāksies eksāmeni. Bet izlaidumu gaidu ar atvieglojumu, ka tas viss beidzot būs aiz muguras!
J.B..: Par Pēdējo zvanu... Nedaudz uztraukums ir, jo zinu, ka pēc tam būs eksāmeni. Bet par izlaidumu sākšu domāt pēc eksāmeniem.
Ko darīsi pēc skolas beigšanas?
I.Ģ.: Pēc skolas beigšanas, protams, ka centīšos iestāties augstskolā un studēt.
N.G.: Atpūtīšos!
K.S.: Vasarā atpūtīšos, bet sākot ar septembri - mācīšos, mācīšos un vēlreiz mācīšos.
J.B.: Vasarā atpūtīšos, varbūt - strādāšu, mēģināšu iestāties kādā skolā.
Paldies par interviju! Lai tad veicas!
Foto: 12-tie
Ieva Ģērmane

Fotografē dabas skatus

Visu nedēļu /kā jau iepriekš informējām/ skolas otrajā stāvā ir skatāma mūsu skolas 10.klases skolnieču, fotopulciņa dalībnieču Kitijas Ceriņas un Ilzes Valtiņas fotoizstāde.
No kreisās: Kitija, Ilze
Meitenes, cik ilgi nodarbojaties ar fotografēšanu?
Kitija: Kopš brīža, kad dabūju savu pirmo fotoaparātu. Trīs gadus.
Ilze: Jau trīs gadus.
Ko vairāk fotografējat un kāpēc?
Kitija: Dabas skatus, ziedus. Tas vienmēr ir interesanti un skaisti.
Ilze: Es arī visbiežāk fotografēju dabu un ziedus. Tas ir visskaistākais, kas ir uz šīs pasaules.
Un ko jums nozīmē cilvēka portrets?
Kitija: Neko. Man nepatīk fotografēt cilvēku portretus.
Ilze: Cilvēka portrets visvairāk atspoguļo cilvēka ārieni. Ja es aizrautos ar cilvēka portretu fotografēšanu, tad es fotografētu vecus cilvēkus. Tas būtu interesanti, jo veci cilvēki ir ar dzīves pieredzi gan ārēji, gan iekšēji.
Kādas jums ir izjūtas, ka jūsu darbu izstāde ir skatāma skolā?
Kitija: Protams, ka izjūtas ir labas.
Ilze: Esmu ļoti iepriecināta!
Fotografēšana jums ir hobijs jeb - tas ir mērķtiecīgs ceļš uz darbošanos nākotnē?
Kitija: Tas ir hobijs.
Ilze: Man tas ir hobijs.
Kādas firmas fotoaparāti jums ir?
Kitija: Nikon.
Ilze: Sony.
Vai izmantojat kādas speciālas foto apstrādes programmas?
Kitija: Es neizmantoju.
Ilze: Nē.
Noformulē - kas ir dabiska fotogrāfija?
Kitija: Tā ir fotogrāfija, kura nav apstrādāta ne ar vienu palīgprogrammu.
Ilze: Dabiska ir dabiska, tāda, kāda tā ir, bez visiem uzskaistinājumiem!
Paldies, meitenes! Un veiksmi ceļā uz savu personālizstādi!

Jaunie 10-tie 2010./2011.

..pie Gaujas paveras burvīgs skats

Vārds, uzvārds: Līga Sabule
Kā Tu jūties šajā skolā? Diezgan labi.
Kas Tevi interesē? Mācības un nākotne.
Turpini!
O.Vācieša Gaujienas skola...  baltā skola.
Man patīk... klausīties mūziku.
Twitter... neapmeklēju.
Labākā stunda... fizika.

Skolā strādā /cik?/ skolotāji... 23
Skolā mācās /cik?/ skolēni... 134
Ar saviem klasesbiedriem es... saprotos labi.
Uz kalna... ir jauki.
Pie Gaujas... paveras burvīgs skats.
Sakarīgākais skolotājs... skolotāja Dagnija Pakalne.
Laimīgākais mirklis ir... stundu beigas.
Kur atrodas Lieldienu salas? Nezinu.
Cik reizes nedēļā Tu nopērc čipsus? Nepērku.
Vai Tu esi aktīva skolas dzīvē? Dažreiz esmu aktīva.

 

 

..laimīgākais mirklis ir, kad beidzas stundas

Vārds, uzvārds: Baiba Bernarte
Kā Tu jūties šajā skolā? Melošu, ja teikšu - labi.
Kas Tevi interesē? Mūzika.
Turpini!
O.Vācieša Gaujienas skola...  10.klases skolniece.
Man patīk... ballītes.
Twitter... projektos nepiedalīšos! /Twitter nav projekts - no red./
Labākā stunda... brīvā stunda.
Skolā strādā /cik?/ skolotāji... daudz.
Skolā mācās /cik?/ skolēni... vēl vairāk.
Ar saviem klasesbiedriem es... taisu avīzīti krievu valodā.
Uz kalna... ir sniegs.
Pie Gaujas... var pagulēt.
Sakarīgākais skolotājs... skolotāja Solvita Vāciete.
Laimīgākais mirklis ir... tad, kad beidzas stundas.
Kur atrodas Lieldienu salas? Nezinu.
Cik reizes nedēļā Tu nopērc čipsus? Vienu reizi mēnesī.
Vai Tu esi aktīva skolas dzīvē? Ne pārāk.



..tādu nelietoju

Vārds, uzvārds: Aiva Tetere
Kā Tu jūties šajā skolā? Es jūtos labi.
Kas Tevi interesē? Mani interesē sports un ballītes.
Turpini!
O.Vācieša Gaujienas skola...  ir pils.
Man patīk... informātika un sportot.
Twitter... tādu nelietoju.
Labākā stunda... audzināšana
Skolā strādā /cik?/ skolotāji... skolā strādā 19 skolotāji.
Skolā mācās /cik?/ skolēni... maz.
Ar saviem klasesbiedriem es... sadzīvoju draudzīgi.
Uz kalna... neko nedaru.
Pie Gaujas... es atpūšos.
Sakarīgākais skolotājs... skolotāja Sanita Baumane.
Laimīgākais mirklis ir... tad, kad tauriņi pa vēderu dejo, jo ir noticis kaut kas ļoti labs.
Kur atrodas Lieldienu salas? Kas tas tāds?!
Cik reizes nedēļā Tu nopērc čipsus? Vismaz divas reizes! /nav jau tik ļoti kaitīgi 2x nedēļā!/
Vai Tu esi aktīva skolas dzīvē? Domāju, ka - jā, pietiekoši.


Mēnesi mūsu skolā mācās jauna 10.klase.
Expressarunas ar jaunajiem 10-jiem avīzē /turpmāk - sadaļā "Portretu galerija"/
Vārds, uzvārds: Vizbulīte Čera
Kā Tu jūties šajā skolā? Es jūtos ļoti labi. Daudz labāk nekā citos gados.
Kas Tevi interesē? Mani interesē mācīties, iegūt labas atzīmes, pabeigt šo skolu.
Turpini!
O.Vācieša Gaujienas skola...  ir liela skola, kurā es mācos no 1.klases un turpināšu mācīties līdz 12.klasei.
Man patīk... lietas, kuras man padodas. Vēl patīk saņemt labas atzīmes.
Twitter... es čatoju ar citiem skolēniem.
Labākā stunda... krievu valoda.
Skolā strādā /cik?/ skolotāji... skolā strādā 19 skolotāji.
Skolā mācās /cik?/ skolēni... Es domāju, apmēram - 115 skolēni.
Ar saviem klasesbiedriem es... mācos vienā klasē un pavadu jautrus brīžus.
Uz kalna... ir ļoti augsti un visas lietas liekas mazas.
Pie Gaujas... es eju vasarā, jo dodos peldēties.
Sakarīgākais skolotājs... Protams, audzinātāja, jo viņa mums ir no 5.klases.
Laimīgākais mirklis ir... 10.klases Uzņemšanas vakars.
Kur atrodas Lieldienu salas? Eiropā.
Cik reizes nedēļā Tu nopērc čipsus? Es nedēļā nopērku 1 paku čipsu.
Vai Tu esi aktīva skolas dzīvē? Nē.

Marta mēneša jubilāre - skolas direktore


2010-07-14 19:11

Pavasaris ir atmodas laiks. Jums pavasarī ir jubileja – šogad – īpaši skaista jubileja. Kā Jūs jūtaties šajā pavasarī?
Man patīk pavasaris.Un marts ir tieši mans mēnesis. Ir daudz pozitīvu emociju saņemts šajā pavasarī, tāpēc - ceru, ka daudzie darbi, kuri iecerēti, veiksies īpaši labi.
Bet tagad - mūsu intervija būs krietni savādāka kā citas reizes, jo – mēs pacentīsimies lasītājiem Jūs atklāt caur asociācijām. Un tā:
laba grāmata – katra grāmata ir laba; tā, kuru  lasu šobrīd - Dens Brauns ”Davinči kods”
vēla vakara pastaiga – gar jūru
ābols zālē – 1.septembris
e-klase – laba lieta
dzimšanas dienas torte – un svecītes
mīļie cilvēki – mana ģimene
ilūzijas – brīvdiena
projekts – dabaszinātņu kabinetu materiālās bāzes pilnveidošana…
sarkanais amarillis ar baltām švīkām – kontrasti
horoskopi – protams, Zivs
direktores kafijas pauze – lūgums netraucēt!
valodas – latviešu, krievu, arī angļu, patīk - franču
interesanta filma – kino „Rīga” vai PLAZZA
Turcija – viesmīlīga zeme
tirgus - zirgu tirgus
saldumi – "Lācīši"
sniegavīra stāsts – šajā ziemā no jauna
Gaujienas pils – ir un paliks pils
novads – bardaks valstī
ievu laiks – eksāmenu laiks
galvu reibinoša atmosfēra – reti
tiesības – dzīvot
mobilais telefons – darba rīks
inovācija – jaunievedums
greipfrūts – garšīgs
vislabākais rīts – dzimšanas dienas rīts
Paldies par interviju! Un - daudz sirsnīgu sveicienu dzimšanas dienā!
Redakcija



Valentīndiena


2010-02-12 21:11
To, ka 14. februārī jāsvin sirsniņdiena, zina visi. Bet vai zināt arī to, kāpēc tieši 14. februārī un kāpēc — Valentīndiena?
Protams, viss sākās sirmā senatnē un pie vainas bija viens no svētajiem — Svētais Valentīns, lai gan viņam pašam nav nekāda sakara ar šiem svētkiem. Valentīns bijis mācītājs, ārsts un kristiešu moceklis. Esot bijis arī vēl viens cits Valentīns — itāļu pilsētas Terni arhibīskaps, kurš arī gājis bojā romiešu vainas dēļ. Daži vēsturnieki gan uzskata, ka runa ir par vienu un to pašu cilvēku. Viens vai divi, bet III gadsimtā Svētā Valentīna nāves dienā tika rīkots jauniešu festivāls: meitenes meta lielā traukā glītas, smaržīgas vēstulītes, bet puiši tās vilka ārā kā loterijas biļetes, tā izvēloties sev draudzeni visam nākamajam gadam. Vēlāk šī tradīcija ar mīļotā izvēli pārvērtās par vienu no galvenajām Valentīndienas izklaidēm. Visi to gaidīja ar nepacietību. Taču nu aklā metode otrās pusītes meklētājus vairs neapmierināja, kas zina, ko tu no tā trauka vari izvilkt — ja nu trāpās kāds krokodils?! Tāpēc mīlētāji papūlējās jau laikus izraudzīties savus mīlas objektus. Svētku priekšvakarā mīlētājs klīda zem mīļotās logiem, bet meitenei rītausmā vajadzēja atvērt logu un saukt: «Mans Valentīn!» Pēc tam puisis drīkstēja pasniegt viņai dāvanu, kurā noteikti vajadzēja iekļaut simbolisko sirsniņu — Valentīndienas atklātni. Būdams ieslodzīts Tauverā, Orleānas hercogs bieži rakstīja no cietuma savai sievai. 1415. gada 14. februārī viņš esot sacerējis visgarāko un visbrīnišķīgāko poēmu, un mūsdienās daudzi vēsturnieki tieši Orleānas hercogu uzskata par pirmās Valentīndienas kartītes autoru. Latvijā sirsniņdienas tradīcijas sāka ieviesties drīz pēc Atmodas, un galvenokārt pie tā esot vainojami amerikāņi. Iemīļotākā mīlnieku nodarbe ir sūtīt anonīmus mīlas sūtījumus. Šajā dienā dāmas drīkstot atzīties mīlestībā neierobežotam skaitam vīriešu, bet no vīriešiem viņas gaida dāvaniņas, uzaicinājumus pasēdēt divvientulībā pie svētku galda vai — vislabāk — mazu saderināšanās gredzentiņu...
Kā jau visos svētkos arī šajos svētkos ir iespēja pievērst uzmanību dāvanām vai citām lietām, kas ar mums notiek, jo pēc senču nevērojumiem ir izveidojušies visai interesanti ticējumi!
©      Pirms vairākiem gadsimtiem Anglijā plaši izplatīta tradīcija bērniem bija Valentīna dienas rītā pārģērbties par pieaugušiem un iet no mājas uz māju, dziedot dažādas dziesmas un modinot cilvēkus. 
©      Pastāv ticējums, ka, Valentīna dienā nopūšot noziedējušas pienenes pūkas un pēc tam saskaitot nenopūstās, var uzzināt, cik bērnu būs dzīves laikā. 
©      Viduslaikos daudzās apdzīvotās vietās bija tradīcija rīkot izlozi, lai noskaidrotu savu izredzēto. Šim nolūkam lozes ar attiecīgās pilsētas vai ciemata jauniešu vārdiem tika savāktas īpašās bļodās, no kurām vēlāk izlozes kārtībā vilka pretējā dzimuma pārstāvju vārdus. Izvilktais sava izredzētā vārds bija jāpiesprauž pie piedurknes un jāvalkā nedēļu. 
©      Dažās valstīs jauna sieviete kā dāvanu no vīrieša Valentīna dienā var saņemt kādu apģērba gabalu. Pastāv ticējums: ja viņa patur šo dāvanu, tad vēlāk apprecēsies ar tās dāvinātāju.
©      Agrāk ļaudis ticēja: ja sieviete Valentīna dienā redz pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa apprecēsies ar jūrnieku. Ja viņa redz zvirbuli, tad apprecēsies ar nabadzīgu vīru un būs ļoti laimīga. Savukārt, ja sieviete Valentīna dienā ierauga zelta monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru. 
©      Dažās valstīs tic, ka nākamo bērnu skaitu var uzzināt arī tad, ja Valentīna dienā pārgriež uz pusēm ābolu un saskaita, cik tajā sēkliņu.
Valodas mācīties nekad nav par vēlu!    
  Angļu:   I love you
  Arābu (sieviete vīrietim):   Ana behibak
  Albāņu:   Te dua
  Arābu (vīrietis sievietei):   Ana behibek 
  Armēņu:   Yes kez si'rumem
  Čečenu:   Ne mohotatse
  Ebreju (vīrietis sievietei):   Ani ohev otah
  Ebreju (sieviete vīrietim):   Ani ohev et otha
  Etiopiešu:   Afgreki'
  Franču:   Je t'aime
  Gēlu:   Ta gra agam ort
  Grieķu:   S' ayapo
  Havajiešu:   Aloha wau ia oi
  Holandiešu:   Ik houd van jou
  Houpi:   Nu' umi unangwa'ta
  Itāliešu:   Ti amo
  Īru:   Taim i' ngra leat
  Japāņu:   Kimi o ai shiteru
  Jidiša:   Ikh hob dikh lib
  Katalāņu:   T'estimo
  Khmeru:   Kh_nhaum soro_lahn nhee_ah
  Korejiešu:   Dangsinul saranghee yo
  Kreoliešu:   Mi aime jou
  Ķīniešu:   Wo ie ni
  Latīņu:   Te amo
  Libāņu:   Bahibak
  Lietuviešu:   Tave myliu
  Marokiešu:   Kanbhik
  Navaho:   Ayor anosh'ni
  Poļu:   Kocham cie
  Portugāļu:   Amo
  Spāņu:   Te quiero
  Turku:   Seni seviyorum
  Ungāru:   Szeretlek
  Vācu:   Ich liebe dich
  Vjetnamiešu (vīrietis sievietei):   Anh ye^u em
  Vjetnamiešu (sieviete vīrietim):   Em ye^u anh 
  Zviedru:   Jag älskar dig
  Malaju:   Saya sayang awak

/materiālu sagatavoja Ieva Ģērmane/

Špikošanas meistarklase


2010-03-04 18:30

Baiba Bērziņa

Katrs savā mūžā ir špikojis un zina, kāda ir sajūta, kad skolotājs tuvojas tavam solam, jo ir pamanījis kaut ko aizdomīgu... Lai šādas situācijas novērstu - tiek piedāvāti dažādi veidi, kā špikot un tos piedāvā neviens cits, kā mūsu skolas špikotāji...

1.respondents
1.Kurās mācībās špiko?
Ķīmija, vēsture, matemātika, bioloģija
2.Kādus špikerus izmanto?
Uz mazām lapiņām, uz rokām, un pildspalvas iekšpusē
3.Vai bieži pieķer špikojam?
Ļoti reti
4.Pie kuras skolotājas ir visgrūtāk nošpikot?
Pie A. Grizānes
2.respondents /jautājumi atkārtojas/
1.Angļu valodā, dabas zinībās, vēsturē, matemātikā, krievu valodā
2.Rakstu uz delnas, uz lapiņas, penālī, zem lapas ielieku špikeru lapu
3.Tikpat kā nepieķer
4.Pie L. Bukovskas
3. respondents
1.Visās
2.Uz lapiņas
3.Nekad neesmu bijis pieķerts                                                        
4.Pie visām skolotājām ir ļoti viegli nošpikot                              
4. respondents
1.Ķīmijā, matemātikā, fizikā
2.Nošpikoju no blakussēdētāja, ja tāda nav - tad no grāmatas
3.Ļoti, ļoti reti
4.Pie A. Grizānes
5. respondents                                             
1.Dabas zinības, angļu valoda                    
2.Uz lapiņām                                             
3.Nekad neesmu pieķerts                               
4.Pie visām ļoti viegli nošpikot 
6. respondents 
1.Visvairāk špikoju literatūrā   
2.Uz lapiņām, lieku klēpī grāmatu vai burtnīcu
3.Jā, vairākas reizes
4.Pie tām, kas staigā apkārt 


Par Lieldienām


2010-03-09 20:40
/materiālu sagatavoja Elīna/
Tuvojas pavasara svarīgākie svētki - Lieldienas. Tāpēc nolēmu jums mazliet pastāstīt par tām un - īpaši - pa tradīcijām, lai jūs laikus varētu sagatavoties un, piemēram, nenokavēt nomazgāties tekošā ūdenī!
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau iztukšota un laiks, kad sākas pavasara darbi. Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Viena no raksturīgākajām Lieldienu tradīcijām mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu krāsošanas veids ir vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltaini brūnganu krāsu. Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs un vasarā odi nekodīs.
Priecīgi krāsainas visiem Lieldienas!


Par akreditāciju


2009-08-05 18:38

Dita Lārmane sarunājas ar skolas direktori Ievu Zariņu
Kad notiks skolas akreditācija?
Tā notiks no 22. marta /vakarā/ līdz 24. martam.

Ko, galvenokārt, vērtēs komisija? Kam pievērsīs uzmanību visvairāk?
Pilnīgi visas darba jomas tiks vērtētas. Kopā ir šādas 7 jomas. Kā, piemēram, saimnieciskā, finanšu, mācību darbs, sakārtotība, skolas mikroklimats.

Kad būs zināmi rezultāti?
Pēc tam tiks sastādīts ziņojums. Tiks apkopoti sarunu un aptauju rezultāti. Nav noteikts, cik ilgi tas varētu būt, aptuveni pēc kādām 2 nedēļām varētu saņemt rezultātus.

Uz cik ilgu laiku var tikt akreditēta skola?
Maksimālais ir 6 gadi, mazākais uz 1 gadu. Iepriekš mūsu skola tika akreditēta uz maksimālo termiņu - 6 gadiem.

Cik liela ir komisija?
Komisija ir 3 cilvēku sastāvā.
Paldies par sarunu.

Skolas kultūras ministre par Valentīndienu


2009-08-05 18:39

Anžela Turkina begin_of_the_skype_highlighting end_of_the_skype_highlighting
Pirms pasākuma skolā sarunājos ar skolas Kultūras ministri Jeļenu Dmitrenko.
Pastāsti, lūdzu, par šī gada Valentīndienas pasākumu, kas notiks skolā?
Valentīndienas pasākums notiks 13.februārī plkst.17.00. Tas sastāvēs no klašu priekšnesumiem un skatītāju aktīvas līdzdalības.
Vai tas būs īpašs un atšķirsies no iepriekšējo gadu pasākumiem?
Katrs pasākums ir atšķirīgs. Arī šis tāds būs.
Pagājušajā gadā Valentīndienas pasākumu apmeklēja ļoti maz cilvēku. Kādas ir Tavas prognozes šī gada pasākumam?
Protams, ceru, ka šogad pasākumā būs vairāk cilvēku. Visi taču ir mīļi gaidīti, arī skolotāji!
Vai pasākumam gatavojas visas klases?
Jā, pasākumam gatavojas visas klases. Katrai klasei jāsagatavo priekšnesums par tēmu "Mīlestības atainojums multiplikācijas filmā vai kino". Tāpat - vecāko klašu kultorgiem ir uzticēti pienākumi saistībā ar pasākuma norisi.
Tu pasākumu organizē viena?
Mani palīgi ir klašu kultorgi.
Skolēni vispār ir atsaucīgi?
Jā, skolēni ir atsaucīgi. Vismaz manus lūgumus nav noraidījuši.
Paldies par interviju un - lai izdodas!



2009./2010.gada divpadsmitie pirms Žetonvakara


2010-03-02 00:07
Madara /izrādē "No saldenās pudeles" - Auce/: "Uztraukums, bet - patīkams. Jau nedaudz apnicis visu laiku atkārtot vienu un to pašu. Atzīmes kļuvušas sliktākas un nekam vispār nav laika. Prieks par to, ka ir cilvēki, kas mūs atbalsta. Par klasi arī šādas-tādas īpašības ir atklājušās. Patiesībā - pat nedaudz gribas, lai ātrāk viss paiet, lai pienāk tā sestdiena un beidzot ir miers. Bet kopumā - gatavošanās laiks man patika!"
Baiba /Lavīze/: "Laiku, ko pavadījām gatavojoties Žetonvakaram, esmu pavadījusi ar lielu uztraukumu. Arī tagad - 40min. pirms ģenerālmēģinājuma - esmu uztraukusies. Lielais paldies skolotājai Tāraudai par palīdzību!:) Ceru, ka mums viss izdosies!"
Igors /Pičuks/: "Mēģinu iegaumēt tekstus, bet nesanāk! Ceru, ka būs labi!"
Jeļena /Māte/: "Šis laiks pirms Žetonvakara ir bijis ļoti saspringts un aizņemts, lai gan domāju, ka tas būs tā vērts. Ļoti interesanti ir mācīties teātri, ja iepriekš nekad to neesi darījis! Vienīgais - es nevarēju sadalīt savu laiku. Viss pārējais tagad ir palici otrajā plānā. Patīkami pavadīts laiks! Protams, ir nedaudz uztraukums, bet - gan būs labi!"
Lauris /Juris/: "Man nav nekādu īpašo sajūtu pirms Žetonvakara."
Rūdolfs /Rindēns/: "Manas sajūtas pirms Žetonvakara ir normālas, varbūt jau - nedaudz apnicis. Bet visā kopumā - mēģinājumu nedēļas ir savādākas, nekā tad, kad pēc skolas uzreiz aizej mājās un ieej ikdienas gaitās."
Kristaps /Krišs/: "Pirms Žetonvakara jūtos mazliet uztraukts. Esmu sācis saprast to, ka bez ieguldīta darba nekad nebūs rezultāta. Gribu, lai ātrāk pienāk un ātrāk tas viss ir garām, jo ir apnicis katru dienu iet mājās vēlu vakarā, bet šis mēģinājumu laiks ir tas laiks, kas saliedē klasi visvairāk!"
Sabīne /Marija/: "Sajūtas? Nemāku pateikt. Abi divi mēneši ir paskrējuši un laikam būs dīvaina sajūta, kad nākamnedēļ aiziešu mājās pēc stundām, nevis mēģinājumiem. Ir tā, ka tagad - ja kāds pasaka jebkādu /tiešām jebkādu/ vārdu no lugas, tad automātiski pie sevis sanāk norunāt tālāk sekojošo frāzi!:) Bet no šīs visas gatavošanās tomēr nesagaidīju laikam to, ko vēlējos sagaidīt. Bet gribas Žetongredzenu savā pirkstā! Daudz kas ir paspējis arī uzkrist uz nerviem. Vispār - es gaidu 1.martu!"
Toms /Mārtiņš/: "Ļoti jauki. Reizēm uznāca neliels stress, bet tas ir OK. Nepatīk loma man, bet tas arī tā. Un vispār - ir jauki. Nu, jauki. Viss kārtībā."
Edžus /Taukšķis/: "Es pats jūtos gana pozitīvi, tikai visu laiku nomāc domas par to, ka skolotājiem kārtējo reizi kaut kas nepatiks. Lielais prieks ir par to, ka mēs uzbūvējām labākās dekorācijas visas skolas vēsturē:). Un sajūtas - cerams, ka viss būs labi vai - ta štā var, tā ne, tā ne!"
Elīna /Jadviga/: "Gatavošanās Žetonvakaram ir interesants un nedaudz saspringts laiks, kad, šķiet, ir jāpaveic neiespējamais - jāiemācās luga, kurai ir 43 lpp, ar visām kustībām un izdarībām uz skatuves. Manai lomai ir diezgan maz teksta, bet es no malas esmu novērojusi savu klasesbiedru māku tēlot un atcerēties savu un arī citu lugas personāžu vārdus. Nogurdinoši mēģinājumi, strīdi par dekorācijām un neiedomājami daudz smieklu ir piepildījuši šos divus mēnešus mūsu klasē. Varbūt esmu akla, bet, manuprāt, šis laiks mūsu klasi satuvināja."
Sigita /Zuzanna/: "Nu, es jūtos briesmīgi, apnicis bezgalīgais laiks, kurš pavadīts vakaros. Aizejot mājās ir liels nogurums, ne jau no darba, bet no vairāku stundu dilšanas, jo, kā jau redzēsiet, man ir maza loma. Es savu laiku pavadīju sabiedrībā, kuru "mīlu":). Protams, bija arī patiešām saistošas sarunas, bet nu... Nekas jauks priekš manis!"