Projekti:
eTwinning
Comenius
Spring Day
Euroscola
EU Internet Award
Youth in Action - Youth exchange, Youth democracy projects
eTwinning projekti 2010./2011.m.g. noslēgumāTiek īstenoti trīs projekti:
"Meine Klasse - 10!"
"A Letter For Natural Disaster in Japan"
"Lessons&Plans"
Pārējie /skat.vecākus ierakstus/ ir īstenoti šī mācību gada laikā.
eTwinning projects
YOUTH P.R.I.D.E (participation, respect, inclusion, democracy and empowerment) - Youth democracy project, 21.-29. oktobris, 2010
..PAR ĪRIJAS-LATVIJAS JAUNIEŠU DEMOKRĀTIJAS PROJEKTU
Tārauda
Esam atgriezušies no jaunatnes demokrātijas projekta “YOUTH P.R.I.D.E. (participation, respect, inclusion, democracy and empowerment) īstenošanas Īrijā, no kluba “Māja” vienības “Kāpnes” piedalījās 8 jaunieši – Dace, Kristīne, Baiba, Līga, Una, Justīne, Ieva un Kārlis – un viens jaunatnes līderis -es (lasi – Tārauda). No Latvijas piedalījās arī otra grupa – Rojupes jauniešu iniciatīvu centra “Varavīksne” 10 jaunieši un divi jaunatnes līderi. Jaunatnes demokrātijas projekts notika no 21.-29.oktobrim un par savām izjūtām šoreiz – paši jaunieši:
Dace Paiķena
Mūsu projekts sākās 21. oktobra rītā, kad bariņš jauniešu, tai skaitā arī es, jau pašā rīta agrumā sāka pulcēties pie O.Vācieša Gaujienas vidusskolas, gaidot busiņu, kas mūs nogādās Rīgas lidostā. Rīts bija visai drūms, miglains, nu, kā jau rudenī, bet tomēr – ar kādu pozitīvu cerības stariņu uz saulaināku un jaukāku ceturtdienas dienu. Tā kā nebijām vienīgie, kas braucām uz Rīgu (brauca arī skolas komerči), tad ceļā pavadītais laiks pagāja samērā ātri un jautri, kā vienmēr – ar smiekliem un jokiem. Izbraukšana bija sešos no rīta, tāpēc acīs bija manāms arī neliels nogurums un miega bads. Bet tas viss pieder pie lietas. Pamazām tuvojāmies lidostai, līdz beidzot, pulksten deviņos, bijām vajadzīgajā vietā. Atvadījāmies no komerčiem, kuri devās tālāk savās darīšanās, sasveicinājāmies ar abiem jaunajiem grupas biedriem – Baibu un Kārli – un devāmies iekšā lidostā. Pa ceļam redzējām bijušo Latvijas hokejistu, tagadējo treneri, Oļegu Znaroku. Smaids jau no paša rīta garantēts. Pēc tam visa grupa kopā devāmies meklēt mūsu izlidošanas vietu (vārtus) un iereģistrēšanos. Viss gāja ļoti labi.
Tikām lidmašīnā, taču tad sākās uztraukums, jo nekad iepriekš es nebiju lidojusi, un galvā šaudījās domas – kas nu būs? Kā būs? Cik ilgi lidosim? Kā izskatīsies tur no augšas? Kāda būs pacelšanās, nolaišanās? Tad galvā bija viens liels juceklis, bet labi, ka nebiju vienīgā, kas izjuta to pašu, jo blakus sēdēja cilvēks, kas arī nebija iepriekš kāpis lidmašīnā, mums sajūtas bija līdzīgas. Bet nebija tik traki, kā izlikās. Visu ceļ grauzu konfektes, jo ausis krita ciet. Biju kaut kur dzirdējusi, ka tas palīdz, un ziniet?.. Palīdzēja ar’, nu, vismaz man tā likās. Bet bija interesanti un aizraujoši skatīties, kā mākoņi viens pēc otra paslīd tev garām un saule spīd tik spoži kā vasarā, turpat aiz loga, n-tos km virs zemes. Lai arī ceļš nebija īss, tomēr bija prieks lidot un redzēt, ko pavisam jaunu un elpu aizraujošu. No augšas viss izskatījās tik maziņš: kuģi jūrā, kā sērkociņkastītes iemestas peļķē, lauki, pļavas sadalīti tādos kā kvadrātos, un mājas kā miniatūras. Nosēšanās problēmas nesagādāja. Atceros, kā piezemējoties, visi pasažieri sāka applaudēt. Kad izkāpām no lidaparāta, tad mūs pārsteidza liels vējš, kas nebija diez’ ko saudzīgs.
Beidzot biju arī Īrijā (to brīdi gaidīju jau no „Jā” vārda teikšanas, lai piedalītos projektā) Dublinas lidostā, kur mūs sagaidīja autobusa šoferītis un daži jaunieši. Vispirms jau bija jāpierod pie tā, ka automašīnām, autobusiem, citiem transporta līdzekļiem durvis un stūre ir pretējās pusēs, nekā pie mums Latvijā. Bija jāiekāpj no kreisās puses, bet stūre atradās labajā. Tas jau bija nedaudz dīvaini un nepierasti. Pēc pāris dienām jau ar to daudz maz apradu. Ceļš līdz Veksfordai /Wexford/ arī nebija no īsākajiem, bet tad varēja novērtēt Īrijas dabu un ainavu. Visbeidzot bijām atraduši mūsu naktsmītni. Tā atradās okeāna krastā un tas mani sajūsmināja. Netālu no mūsu mājas atradās vēja ģeneratori, bāka un visādi citādi jaukumi.
Pirmo vakaru pavadījām sarunājoties ar projekta „Youth P.R.I.D.E /participation, respect, inclusion, democracy and empowerment/” līderiem Tomiju, Džoannu un Karmenu. Šie cilvēki ir apbrīnas vērti jau vien par to, ko viņi dara citu cilvēku – īru jauniešu – labā. Man ir liels prieks, ka satiku viņus un kaut nedaudz iepazinu.
Otrajā dienā mēs devāmies apskatīt jauniešu centrus, ar kuriem veidojām sadarbību. Aplūkojām relaksācijas telpas un uzzinājām par to, kā „The Safe Project” un „Raheen ģimenes centrs” palīdz jauniešiem. Biju diezgan pārsteigta, cik atklāti mums viss tika izskaidrots un izstāstīts. Tad bija brīvais laiks, kurā pastaigājām pa pilsētu. Vēlāk kopā ar Rojas jauniešiem, mūsu līderiem un Džoannu devāmies uz boulingu, kur nu katrs rādīja, ko māk. Personīgi es šo sporta veidu praktiski nemaz nebiju spēlējusi, tikai kādas 2-3 reizes sen, sen. Bet tāpat bija interesanti vērot citus, un tādējādi – arī vienam otru vairāk iepazīt. Pēc kārtīgas spēlēšanas devāmies ieturēt maltīti turpat atpūtas centrā. Mūs “sagaidīja” sātīgi burgeri, kartupelīši, liela sulas glāze un piedevām vēl saldējums. Tur bija jābūt bezizmēra kuņģim, lai to visu dabūtu iekšā!!! Bet bija garšīgi, pat ļoti. (Paldies par ēdināšanu!) Pēc tam devāmies atpakaļ uz mūsu mājām un spēlējām galda spēles, kuras kļuva jau kā rituāls (katru vakaru spēles spēlējām kopā ar mūsu fantastisko tulku Lauriju).
Tika prezentētas arī visas četras jauniešu grupas (divas latviešu – Roja un Gaujiena, divas īru – „The Safe Project” un „Raheen ģimenes centrs”). Katrai bija sava prezentācija, kā sevi labāk un raksturīgāk parādīt citiem. Mūs uzrunāja arī vietējie varas vīri un policists Niks. Protams, bija arī fotogrāfs no Veksfordas laikraksta /laikrakstus ar mūsu fotogrāfijām un projekta atklāšanas pasākuma aprakstu atsūtīs pa pastu un tad mēs varēsim iepazīstināt ar to arī jūs/. Mēs savā prezentācijā veidojām māju no jauniešiem, jo esam no kluba „Māja”, kā arī stāstījām, kas esam, ko darām, un dziedājām.
Nākošajās dienās mēs tikāmies ar Īrijas jauniešiem, kuriem ir problēmas ģimenē. Neskatoties uz dažādiem atgadījumiem, viņi bija jauki un atsaucīgi cilvēki. Sākumā jau nebija konkrētu domu, kā viņi un mēs viņus uztversim, izturēsimies viens pret otru, bet galu galā īru jaunieši bija draudzīgi un pretimnākoši.
Sadaloties jauktās grupās, mēs diskutējām par demokrātiju (nodarbības “World Cafe”), iekļaušanu sabiedrībā, smēķēšanu un ģimeni, par jauniešiem aktuālām tēmām mūsdienās. Projekta mērķis taču bija iekļaut jauniešus ar nopietnām problēmām savā sabiedrībā, mācīties analizēt un izvērtēt jauniešu darbības, domas, rīcību, neatstumjot, bet gan atbalstot un saprotot. Mums bija lieliska iespēja parādīt, kā mēs – latvieši – dzīvojam, atpūšamies, kontaktējamies, parādīt viņiem, ka dzīve ir jāizbauda, nevis jādomā tikai par negatīvo. Mūsu uzdevums bija pieņemt citādi domājošus jauniešus, un, ja arī kaut kas notiktu vai neizdotos, dot viņiem otru iespēju un meklēt risinājumu kopīgiem spēkiem, lai redzētu, ka cilvēki ir dažādi un nav visi vienādi. Domāju, ka arī izvirzītais mērķis īstenojās, un par to ir arī gandarījums. Karmena teica, ka viņai esot liels un patiess prieks strādāt kopā tieši ar tādām jauniešu grupām no Latvijas un pateicās par to, ka mēs savas valsts vārdu Īrijā esam padarījuši spožāku ar savu pozitivitāti, ar savu kultūru.
Otrā vieta, kur dzīvojām bija Viklovas /Wicklow/apkaimē – Glendalouhā /Glendalough/, kura atradās kalnos. Lūk, tā ir vieta, kura noteikti jāredz, saprotams, ka arī Veksfordai nav ne vainas. Bet tomēr – tās krāsu pārejas, saules stari pār ieleju un kalnu galotnēm, burzīgais vējiņš, kurš šad un tad iesitās sejā, un sajauca matus, tās burvīgās dabas ainavas, kurās kalnu upītes strauji tek no pašas augšas un saplūst vienā lielā, kura pārņem ar savu varenību, spēku un burvību! Redzējām arī īru svētvietu, klostera drupas, piemiņas vietu. Jauki bija tas, ka piedzīvojām to visi kopā un varējām mainīties viedokļiem un iespaidiem viens ar otru.
Brīvā laika nebija daudz. Katru dienu bija kādas interesantas aktivitātes. Vienas no tām bija iepazīšanās spēles, ekskursijas, pastaigas gar okeāna krastu, galda spēļu spēlēšana, diskotēkas, velobraukšana, šaušana ar loku mērķī, šaušana ar šauteni, pērļošana un citas gan individuālās, gan komandas darbības.
Dziedāšana vakaros bija mūsu lielākā aktivitāte, kura ļoti spēcīgi mūs vienoja. Dziedājām šādas dziesmas: „Bēdu, manu lielu bēdu”, „Zemestrīce”, „Kaija”, bet lielu popularitāti ieguva dziesma „Zemenes”, kura tagad vēl asociējas ar tik pozitīvām atmiņām. Tā skanēja arī Dublinas lidostā, ne tikai kalnos un okeāna krastā. No īru dziedātajām dziesmām atmiņā ļoti palika Tomija izpildītā dziesma „Father and Son” (Tēvs un dēls), kura ar savu stāstu lika asarām sariesties acīs. Bet improvizētās dziesmas „Tomorrow”(Rīt) un „Mh mh mh mh mh..” arī bija vienas no manām favorītdziesmām.
Mums bija iespēja arī apmeklēt Weksfordas valdības māju, pilsētas muzeju, kā arī Īrijas parlamentu Dublinā. Tādējādi mēs iepazināmies ar pilsētu vēsturi, demokrātiju un notikumiem valstī. Lielākā pieredze tomēr, šķiet, bija iepazīšanās ar jauniešiem, jo es uzzināju daudz ko jaunu. Iespējams, ka sākumā nezināju, ko teikt, atbildēt īru jauniešiem, kuriem ir nopietnas problēmas, bet vēlāk, pēc viņu iepazīšanas, komunicēt bija vieglāk. Parādot mūsu brīvā laika aktivitātes, tradīcijas, bija vērojamas arī pārmaiņas īru jauniešu uzvedībā. Radās iespaids, ka viņi ir ko mācījušies no mums, un iespējams, es varētu teikt, ka arī mēs no viņiem, jo saskarsmē jau bijām gan mēs, gan viņi, un mazāk vai vairāk – ietekmējās abas puses.
Šī bija lietderīgākā brīvdienu nedēļa, kuru es pavadīju, palīdzot kādam citam kaut nedaudz tikt galā ar savām problēmām un uz laiku par tām nedomāt, mācīties tikt galā ar savām kļūdām un labot tās. Prieks un gods, ka piedalījos šajā projektā, un, ka varēju dot atbalstu, kad tas kādam nepieciešams.
Šis projekts man ir devis citus uzskatus gan uz dzīvi, gan uz cilvēkiem man blakus, gan pašai uz sevi. Esmu ieguvusi jaunu pieredzi saskarsmē ar citiem cilvēkiem, redzējusi ko vairāk, kā tikai Rīgas jūras līci un Siguldas ainavas, esmu iepazinusi jaunu kultūru, uzklausījusi savādākus, atšķirīgākus viedokļus, uzņēmusi jaunas emocijas – prieku un asaras, laimi un vilšanos, ilgas un pieķeršanos. Katrs šāda veida projekts, neapšaubāmi atstāj kādas pārdomas sevī un citos, kā arī nedaudz izmaina domāšanu, jūtas…
Un.. gandrīz jau aizmirsu, ko vienmēr mēs katrs varam iegūt no piedalīšanās šajos projektos – tie ir draugi, kuru nekad nav par daudz. Es esmu iepazinusi daudz jauku cilvēciņu gan tepat starp latviešiem, ar kuriem uzturu kontaktus tagad, gan arī starp īriem.
Gribēju pateikt lielu paldies šī projekta organizatoriem, līderiem, visiem, kas deva man šādu brīnišķīgu iespēju piedalīties un būt!
Bet, hei, nekas vēl nav beidzies! Viss vēl turpinās! Līdz februārim, draugi! Tiksimies Rojā!
Kristīne Ozoliņa
Pieredze, kuru gribētos atkārtot…
Runājot par braucienu uz Īriju, varu teikt, ka es to ļoti, ļoti gaidīju. Sākot jau ar to, ka man priekšā bija pirmais lidojums ar lidmašīnu, kā arī sveša, neiepazīta valsts, citi cilvēki un iespaidi. Zināju, ka būs jāiemācās vairāk sadarboties, pieņemt kaut ko, kas man šķiet savādāks, iespējams – arī tādā veidā pārkāpjot sev.
Ceļš uz Veksfordu /pilsētu dienvidaustrumu krastā/Īrijā bija nogurdinošs, tomēr tā vērts. Pirmais, kas tik ļoti piesaistīja, bija daba. Okeāns. Vējš. Svaigais gaiss. Pēc tam nāca viss pārējais. Pozitīvisms, kas staro no turienes cilvēkiem, labā, izpalīdzīgā attieksme. Tas viss sākumā pat lika nedaudz apjukt, viss likās pārāk nepierasti.
Ja jāsaka godīgi, tad pirmajās dienās ļoti gribējās mājās, atpakaļ uz Latviju. Ne jau tāpēc, ka tur gāja slikti, tieši pretēji – mēs jau bijām nedaudz sadraudzējušies ar jauniešiem no Rojas, kā arī sākuši iepazīt īrus – cilvēkus, par kuriem mēs sākumā neko nezinājām, likās, kas un kā būs, vai viņi pieņems mūs, vai mums būs viegli saprasties ar viņiem, vienu vārdu sakot, gāja labi, bet tomēr šķita, ka laiks iet pārāk ilgi, burtiski velkas. Taču tas laikam ir tikai pašsaprotami. Sākumā vienmēr ir grūti pie kaut kā pierast, bet beigās, arī Īrijā bija tik labi, tik ļoti kā mājās, ka prom braukt negribējās nemaz un tad vislielākā vēlēšanās bija, lai laiks apstātos, lai pakavētos vēl kādu brīdi, lai tikai nepienāktu diena, kad jādodas uz lidostu, lai lidotu atpakaļ uz Rīgu.
Laiku tur pavadījām ļoti lietderīgi, katra diena bija saplānota. Apskatījām gan Veksfordu, uzzinājām par tās vēsturi, pabijām pilsētas konsulātā, pabijām arī Dabas muzejā, gan Dublinu, kā īpašu ieguvumu uzskatu iespēju apmeklēt Dublinas parlamentu, kur tieši mūsu viesošanās laikā notika parlamenta sēdes un uzstājās Finanšu ministrs Martins Kallens (Martin Cullen). Bijām arī Īrijas Nacionālajā muzejā (The National Museum of Ireland).
Vēl citā dienā devāmies pastaigā gar okeānu. Iespaidi ir vienkārši neaprakstāmi. Pareizi vien saka, ka ūdens nomierina. Tā arī ir. Sajūtas bija labas, labas.
Lai vairāk iepazītu jauniešus no Īrijas un rastu ar viņiem kopīgu valodu, jau vienā no pirmajām dienām projekta organizatori, kas ir arī abu jauniešu centru vadītāji, no Īrijas puses mūs iepazīstināja ar šīm abām organizācijām, pastāstīja, ar kādiem jauniešiem viņi strādā, par savu pieredzi. Izbrīnīja cilvēku atvērtums, atklātība, tas, ka viņi neko neslēpj. Būtībā mums tika pastāstīts it viss, gan pozitīvais, gan varbūt arī negatīvais, ar ko nākas saskarties darbā ar jauniešiem, kuriem ir problēmas. Pats galvenais – šī atklātība nebiedēja, tieši pretēji – tā lika apbrīnot cilvēkus, kas veic labus darbus, kas mīl to, ko viņi dara un tic mērķim, uz kuru tiekties.
Tikšanās ar īru jauniešiem norisinājās pozitīvā gaisotnē. Sadzīvot nebija pārlieku grūti, jo mums visiem (gan Īrijas, gan Latvijas grupām) bija vienādi noteikumi, pēc kuriem jādzīvo.
Ik dienas mums bija kopīgas aktivitātes, lai tuvāk iepazītos. Jāatzīst, ka sākumā mēs pārsvarā bijām šajās divās grupās Īrija, Latvija, bet vēlāk mēs gandrīz katru vakaru kopā spēlējām dažādas galda spēles, tāpat arī viņi mums mācīja savas, bet mēs viņiem – mūsējās spēles – tādas, kurās ietilpst sportiskas aktivitātes un tādas, kur ir saskarsme ar citiem cilvēkiem. Tas īros izraisīja neviltotu interesi un viņi labprāt piedalījās it visās mūsu organizētajās aktivitātes, lai labāk iepazītos. Tā tas viss arī virzījās uz priekšu – kopīgas fotogrāfijas, smaidi, satikšanās, satuvināšanās.
Uzskatu, ka mērķis tika sasniegts. Beigās mēs viens no otra daudz ko ieguvām. Pieņemt, saprast, atbalstīt, varbūt dažās vietās kaut ko noklusēt, tomēr arī būt atvērtākiem, sirsnīgākiem. Kā ieguvumu var uzskatīt arī jaunas valsts apmeklēšanu, lidojumu ar lidmašīnu un, protams, jaunus, varētu pat teikt, draugus gan no Rojas, gan Īrijas – par to liecina neviltotās asaras un sirsnīgie apskāvieni lidostā un kāpjot laukā no autobusa. Projekta laikā mums izveidojās gan kopīgi, jauni joki, gan lietas, ko varētu saprast tie, kas tur ir pabijuši, svarīgākais – dziesma, kas būtībā kļuva par tādu kā projekta himnu, kas tika izveidota burtiski pusstundu pirms aizbraukšanas un pēc tam dziedāta gan autobusā ceļā uz lidostu, gan lidostā. Patiesībā, es neatceros nevienu vakaru, kas būtu pavadīts Īrijā nedziedot ģitāras pavadījumā īru un latviešu dziesmas.
Pieredze – nenovērtējama, neaizmirstama, tāda, kuru gribētos atkārtot!
Ieva Ģērmane
21. oktobra agrs rīts. Nozvana modinātājs, un saprotu, ka man ir jāceļas. Esmu neizpratnē, kāpēc tik agri, bet tad saprotu, šodien lidoju uz Īriju. Divus mēnešus gaidīju to dienu, kad došos uz šo burvīgo valsti. Soma jau sakravāta, jādodas tik ceļā. Ceļā uz lidostu pēkšņi atceros, ka nepaņēmu līdzi mobilā telefona lādētāju, kas vēl vairāk palielina manu uztraukumu. Ierodoties lidostā ir patīkama neziņa par ceļojumu. Pirms tam biju lidojusi, bet īsti neatcerējos, kādas sajūtas lidojums izraisa. Lidojot pāri okeānam un redzot dažādas saliņas no putna lidojuma, bija liels prieks doties ceļojumā.
Ielidojot Īrijā, pirmie, ko es ieraudzīju, bija vēja ģeneratori netālu no okeāna. Vienkārši lielisks skats! No Dublinas tālāk mēs devāmies uz Veksfordu. Braucot autobusā trīs stundas bija daudz laika, lai iepazītu Īrijas dabu – kalni, vīteņaugi, lauki, aitas, govis un šauri ceļi ar mazām mājiņām gar tiem. Es nevarēju atraut skatienu no loga, jo vienmēr biju gribējusi ieraudzīt šādas ainavas.
Aplūkojot Īriju jutos kā filmā „Leap Year”, kuras sižets arī ataino Īrijas dabu. Ieradāmies Veksfordā, bija jau diezgan vēls, kaut vai 2 stundas bija jāpagriež atpakaļ. Pirmajā brīvajā brīdī devāmies apskatīt okeānu, kas bija pāris metrus no viesnīcas. Akmeņainā piekraste likās kā skats no pastkartītes. Bija grūti noticēt, ka tā ir īstenība. Pirmo vakaru pavadījām jokojoties un sarunājoties ar projekta „Youth P.R.I.D.E /participation, respect, inclusion, democracy and empowerment/” vadītājiem Tomiju, Džoannu un Karmenu.
Otrajā dienā mēs devāmies apskatīt jauniešu centrus, ar kuriem sadarbība tika veidota. Aplūkojām daudzas telpas, arī relaksācijas telpas, un uzzinājām par to, kā „The Safe Project” un „Raheen ģimenes centrs” palīdz jauniešiem. Pēc tam devāmies pastaigā pa pilsētu, mums tika dota pusstunda brīvā laika, lai paspētu kaut ko arī nopirkt un izbaudīt brīvo laiku. Šajā dienā sāku iepazīt arī tuvāk jauniešus no Rojas. Ja no sākuma visi bijām atturīgi, tad beigās kļuvām labi draugi.
Devāmies arī uz boulingu, kas bija viena no projektā paredzētajām sportiskajām aktivitātēm speciāli latviešu komandām, kur kopā smējāmies un izbaudījām brīnišķīgu vakaru. Pēc boulinga bija vakariņas, kurās bija ļoti, ļoti liels burgers, kuru visi ar mokām apēda. Atgriežoties viesnīcā spēlēju kārtis ar citiem jauniešiem un pārdomāju dienas notikumus. Biju laimīga par lielisko iespēju būt Īrijā!
Notika projekta svinīga atklāšana ar fotografēšanos Veksfordas laikrakstam un vietējo varas vīru uzstāšanos, atklāšanā piedalījās arī policijas /Garda – īru valodā/pārstāvji, kuri bija projekta sadarbības partneri, jo policija Īrijā darbojas par jauniešiem, nevis pret jauniešiem. Projekta atklāšanas laikā tika dots vārds arī visu četru jauniešu grupu prezentācijām. Mēs cēlām māju, jo mēs esam kluba “Māja” vienība.
Turpmākajās dienās mēs tikāmies ar Īrijas jauniešiem, kuriem ir problēmas ģimenē. Par spīti visādiem atgadījumiem, viņi bija jauki un atsaucīgi cilvēki. Kopā mēs diskutējām par demokrātiju /nodarbības “World Cafe”/, iekļaušanu, smēķēšanu un ģimeni, komandās spēlējām atraktīvas spēles, devāmies kalnos un apmeklējām Veksfordas valdības mītni, kā arī Īrijas parlamentu Dublinā. Iepazīstot jauniešus, es uzzināju daudz ko jaunu. Man tā bija pavisam jauna pieredze, jo iepriekš nebiju saskārusies ar cilvēkiem, kuriem ģimenē patiešām ir nopietnas problēmas. No sākuma nezināju, kā izturēties, ko teikt, kā palīdzēt, bet stāstot par mums un parādot mūsu tradīcijas mūsu jaunajiem draugiem, viņi kļuva labāki un mēs spējām palīdzēt viņiem ieraudzīt citas iespējas labai un kvalitatīvai atpūtai. Bija jāmācās pieņemt pareizos lēmumus un jāsaka – mums visiem kopā (gan latviešiem, gan īriem) tas izdevās, jo projekta mērķis bija – demokrātija, sapratne, iekļaušana nevis izstumšana, un mēs sasniedzām šo mērķi.
Vienu vakaru mēs kopā dziedājām dziesmas – mēs dziedājām latviešu – „Zemenes”, „Bēdu, manu lielu bēdu”, „Kaija”, viņi – īru dziesmas. Mūzika mūs vienoja. Projekta laikā mums bija iespēja pamēģināt spēlēt arī uz timpāniem.
No Veksfordas mēs devāmies uz Viklovu, kur kāpām kalnā, piedalījāmies dažādās sportiskajās aktivitātēs jauktajās komandās un apmeklējām īru svētvietu. Laiks bija saulains un tieši piemērots dienai dabā. Īrijas kalni un ūdens mani apbūra. Ja būtu iespēja kādreiz atgriezties, es nešauboties to izmantotu!
Šajās 8 dienās es piedzīvoju gan smieklus, gan ilgas pēc mājām, gan dažādus nepatīkamus pārsteigumus, kurus, šķiet, visi iemācījāmies atrisināt. Šis laiks bija emocijām bagāts. Piedalīšanās projektā paplašināja manu redzesloku, un tagad es spēju uz lietām skatīties savādāk. Man tas bija pieredzes bagāts brauciens. Atgriežoties mājās… bija grūti iesākt ikdienas ritmu, bet Īrija joprojām paliek manā atmiņā, un to tik ātri aizmirst nav iespējams.
Justīne Buža
Projekts, kura īstenošanā devos uz Īriju, bija jauniešu demokrātijas projekts programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros. Projekta īstenošanas laiks – no 21.oktobra līdz 29.oktobrim.
Šajā laikā es ļoti daudz uzzināju par Īrijas vēsturi un par cilvēku dzīves stilu.
Īrijā cilvēki bija ļoti laipni.
Pirmajā dienā mēs iepazināmies ar otru grupu no Latvijas.
Sestdien ieradās abas grupas no Īrijas. Mēs sasēdāmies aplī un mums bija jāsauc savi vārdi, lai mēs zinātu viens otru. Vakarā bija diskotēka. Svētdien mēs strādājām grupās, kur bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem. Manā grupā jauniešiem domas par jautājumiem bija līdzīgas, tāpēc mums bija viegli sastrādāties.
Pirmdien īru jaunieši devās prom.
Viņus atkal satikām otrdien un kopā devāmies uz Viklovu, kur pavadījām atlikušās dienas. Trešdien mēs atkal darbojāmies grupās, bet šoreiz tās bija aktivitātes: mēs braucām ar velosipēdiem, šāvām ar bultām, šāvām ar ieročiem, bija ļoti jauki. Vēlāk devāmies kalnos un tur bija tik skaisti.
Ceturtdien mēs devāmies uz Dublinu, kur pabijām muzejā un parlamentā.
Ceturtdien arī atvadījāmies no īru jauniešiem, bija ļoti žēl atvadīties no viņiem, jo bijām sadraudzējušies.
Piektdien, 29.oktobrī, devāmies mājās. Rīgā atvadījāmies no Rojas jauniešiem. No šī projekta ieguvu daudz draugus un pieredzi, kā sadarboties visiem kopā, lai atrisinātu problēmas, lai draudzībai netraucētu tās lietas, kuras var labot uz pozitīvo pusi.
Una Buža
Mūsu sadarbības projekts ar Īriju sākās ar to, ka mēs devāmies uz Īriju iepazīt jauniešus, iepazīt kultūru, īstenot demokrātijas projekta idejas.
Un tā mēs 21.oktobrī devāmies uz Īriju, tur mēs ieradāmies pēcpusdienā, bet mūsu nākošo dienu dzīvesvietā – ieradāmies vakarpusē. Kad ieradāmies mēs iepazināmies ar Karmenu, kura bija viena no projekta vadītājiem, viņa mums izrādīja māju un mēs iekārtojāmies, pēc tam bija vakariņas. Pēc vakariņam mēs iepazināmies ar vēl diviem projekta vadītājiem Džoannu un Tommiju. Vakara gaitā iepazināmies labāk un ar Tommiju spēlējām kārtis.
Nākošajā dienā mēs visu laiku pavadījām uz vietas, apskatījām apkārtni un labāk iepazinām otru grupu no Latvijas.
Sestdien pie mums ieradās abas grupas no Īrijas. Dienas gaitā mēs ar viņiem iepazināmies, lai labāk atcerētos viņu vārdus mēs spēlējām spēli. Tad mums iedeva projekta T-kreklus ar projekta logo, pie mums ieradās tulks, kuru sauca Laurijs un viņš šajās dienās mums ļoti palīdzēja. Laurijs pildīja ne tikai tulka pienākumus, bet strādāja arī par vēsturisko izziņu avotu – stāstīja mums par Īriju, tās vēsturi, dabu. Vakarā pēc visa pasākuma bija “Welcome party” – diskotēka.
Projekta atklāšanas ceremonijas laikā mums bija jāprezentē sava valsts un sava grupa, pie mums uz prezentāciju bija ieradies Veksfordas mērs un policijas pārstāvji.
Tad mēs devāmies uz boulingu, kur bija jautri. Vēl mēs bijām vēsturiskā ekskursijā pa Veksfordu, kur mums izstāstīja par Īrijas un Veksfordas vēsturi.
Nākošā dienā mēs devāmies uz otru vietu – Viklovas apkaimi , kur mums bija paredzētas aktivitātes atlikušajām projekta dienām. Tur bija ļoti skaisti – bija lieli kalni un neskarta daba. Bija pārgājiens kalnos, tāpat – apskatījām vēsturiskas vietas.
Pirmspēdējā dienā mēs braucām ekskursijā uz Dublinu, bijām Īrijas parlamentā un Nacionālajā muzejā.
29. oktobrī mēs devāmies mājās un atvadījāmies no īru jauniešiem, bija ļoti grūti atvadīties, jo bijām sadraudzējušies.
Šajā projektā ieguvu jaunus draugus un jaunu pieredzi. Uzzināju jaunas lietas par jauniešiem citā valstī un viņu dzīvesveidu.
Baiba Kalniņa begin_of_the_skype_highlighting end_of_the_skype_highlighting
Nedēļa, kuru pavadījām Īrijā, bija pieredzes bagāta un pagāja ātri. Pirmajās dienās bija laiks, kurā iepazināmies ar otru grupu no Latvijas – Rojas jauniešu iniciatīvu centra “Varavīksne” jauniešiem. Kad ieradās īru jaunieši biju mazliet pārsteigta par viņu uzvedību, bet tad sapratu, ka patiesībā šie jaunieši ir ļoti draudzīgi un spēj novērtēt, ka mēs bijām tur, lai iepazītos un veidotu jaunu draudzību. Lai arī sākumā bija daži sarežģījumi, beigās bija sāpīgi no viņiem šķirties, jo bijām sadraudzējušies. Ļoti patika Īrijas daba – skarba, bet tajā pašā laikā vilinoša. Cilvēki tur ir ļoti draudzīgi un atsaucīgi, kā labākais piemērs tam bija mūsu līderi – draudzīgi, izpalīdzīgi, jautri un sirsnīgi, nekad neatteiks palīdzību vai padomu! Ļoti gaidu februāri, kad atkal satikšu savus jaunos draugus!
Esam atgriezušies no jaunatnes demokrātijas projekta “YOUTH P.R.I.D.E. (participation, respect, inclusion, democracy and empowerment) īstenošanas Īrijā, no kluba “Māja” vienības “Kāpnes” piedalījās 8 jaunieši – Dace, Kristīne, Baiba, Līga, Una, Justīne, Ieva un Kārlis – un viens jaunatnes līderis -es (lasi – Tārauda). No Latvijas piedalījās arī otra grupa – Rojupes jauniešu iniciatīvu centra “Varavīksne” 10 jaunieši un divi jaunatnes līderi. Jaunatnes demokrātijas projekts notika no 21.-29.oktobrim un par savām izjūtām šoreiz – paši jaunieši:
Dace Paiķena
Mūsu projekts sākās 21. oktobra rītā, kad bariņš jauniešu, tai skaitā arī es, jau pašā rīta agrumā sāka pulcēties pie O.Vācieša Gaujienas vidusskolas, gaidot busiņu, kas mūs nogādās Rīgas lidostā. Rīts bija visai drūms, miglains, nu, kā jau rudenī, bet tomēr – ar kādu pozitīvu cerības stariņu uz saulaināku un jaukāku ceturtdienas dienu. Tā kā nebijām vienīgie, kas braucām uz Rīgu (brauca arī skolas komerči), tad ceļā pavadītais laiks pagāja samērā ātri un jautri, kā vienmēr – ar smiekliem un jokiem. Izbraukšana bija sešos no rīta, tāpēc acīs bija manāms arī neliels nogurums un miega bads. Bet tas viss pieder pie lietas. Pamazām tuvojāmies lidostai, līdz beidzot, pulksten deviņos, bijām vajadzīgajā vietā. Atvadījāmies no komerčiem, kuri devās tālāk savās darīšanās, sasveicinājāmies ar abiem jaunajiem grupas biedriem – Baibu un Kārli – un devāmies iekšā lidostā. Pa ceļam redzējām bijušo Latvijas hokejistu, tagadējo treneri, Oļegu Znaroku. Smaids jau no paša rīta garantēts. Pēc tam visa grupa kopā devāmies meklēt mūsu izlidošanas vietu (vārtus) un iereģistrēšanos. Viss gāja ļoti labi.
Tikām lidmašīnā, taču tad sākās uztraukums, jo nekad iepriekš es nebiju lidojusi, un galvā šaudījās domas – kas nu būs? Kā būs? Cik ilgi lidosim? Kā izskatīsies tur no augšas? Kāda būs pacelšanās, nolaišanās? Tad galvā bija viens liels juceklis, bet labi, ka nebiju vienīgā, kas izjuta to pašu, jo blakus sēdēja cilvēks, kas arī nebija iepriekš kāpis lidmašīnā, mums sajūtas bija līdzīgas. Bet nebija tik traki, kā izlikās. Visu ceļ grauzu konfektes, jo ausis krita ciet. Biju kaut kur dzirdējusi, ka tas palīdz, un ziniet?.. Palīdzēja ar’, nu, vismaz man tā likās. Bet bija interesanti un aizraujoši skatīties, kā mākoņi viens pēc otra paslīd tev garām un saule spīd tik spoži kā vasarā, turpat aiz loga, n-tos km virs zemes. Lai arī ceļš nebija īss, tomēr bija prieks lidot un redzēt, ko pavisam jaunu un elpu aizraujošu. No augšas viss izskatījās tik maziņš: kuģi jūrā, kā sērkociņkastītes iemestas peļķē, lauki, pļavas sadalīti tādos kā kvadrātos, un mājas kā miniatūras. Nosēšanās problēmas nesagādāja. Atceros, kā piezemējoties, visi pasažieri sāka applaudēt. Kad izkāpām no lidaparāta, tad mūs pārsteidza liels vējš, kas nebija diez’ ko saudzīgs.
Beidzot biju arī Īrijā (to brīdi gaidīju jau no „Jā” vārda teikšanas, lai piedalītos projektā) Dublinas lidostā, kur mūs sagaidīja autobusa šoferītis un daži jaunieši. Vispirms jau bija jāpierod pie tā, ka automašīnām, autobusiem, citiem transporta līdzekļiem durvis un stūre ir pretējās pusēs, nekā pie mums Latvijā. Bija jāiekāpj no kreisās puses, bet stūre atradās labajā. Tas jau bija nedaudz dīvaini un nepierasti. Pēc pāris dienām jau ar to daudz maz apradu. Ceļš līdz Veksfordai /Wexford/ arī nebija no īsākajiem, bet tad varēja novērtēt Īrijas dabu un ainavu. Visbeidzot bijām atraduši mūsu naktsmītni. Tā atradās okeāna krastā un tas mani sajūsmināja. Netālu no mūsu mājas atradās vēja ģeneratori, bāka un visādi citādi jaukumi.
Pirmo vakaru pavadījām sarunājoties ar projekta „Youth P.R.I.D.E /participation, respect, inclusion, democracy and empowerment/” līderiem Tomiju, Džoannu un Karmenu. Šie cilvēki ir apbrīnas vērti jau vien par to, ko viņi dara citu cilvēku – īru jauniešu – labā. Man ir liels prieks, ka satiku viņus un kaut nedaudz iepazinu.
Otrajā dienā mēs devāmies apskatīt jauniešu centrus, ar kuriem veidojām sadarbību. Aplūkojām relaksācijas telpas un uzzinājām par to, kā „The Safe Project” un „Raheen ģimenes centrs” palīdz jauniešiem. Biju diezgan pārsteigta, cik atklāti mums viss tika izskaidrots un izstāstīts. Tad bija brīvais laiks, kurā pastaigājām pa pilsētu. Vēlāk kopā ar Rojas jauniešiem, mūsu līderiem un Džoannu devāmies uz boulingu, kur nu katrs rādīja, ko māk. Personīgi es šo sporta veidu praktiski nemaz nebiju spēlējusi, tikai kādas 2-3 reizes sen, sen. Bet tāpat bija interesanti vērot citus, un tādējādi – arī vienam otru vairāk iepazīt. Pēc kārtīgas spēlēšanas devāmies ieturēt maltīti turpat atpūtas centrā. Mūs “sagaidīja” sātīgi burgeri, kartupelīši, liela sulas glāze un piedevām vēl saldējums. Tur bija jābūt bezizmēra kuņģim, lai to visu dabūtu iekšā!!! Bet bija garšīgi, pat ļoti. (Paldies par ēdināšanu!) Pēc tam devāmies atpakaļ uz mūsu mājām un spēlējām galda spēles, kuras kļuva jau kā rituāls (katru vakaru spēles spēlējām kopā ar mūsu fantastisko tulku Lauriju).
Tika prezentētas arī visas četras jauniešu grupas (divas latviešu – Roja un Gaujiena, divas īru – „The Safe Project” un „Raheen ģimenes centrs”). Katrai bija sava prezentācija, kā sevi labāk un raksturīgāk parādīt citiem. Mūs uzrunāja arī vietējie varas vīri un policists Niks. Protams, bija arī fotogrāfs no Veksfordas laikraksta /laikrakstus ar mūsu fotogrāfijām un projekta atklāšanas pasākuma aprakstu atsūtīs pa pastu un tad mēs varēsim iepazīstināt ar to arī jūs/. Mēs savā prezentācijā veidojām māju no jauniešiem, jo esam no kluba „Māja”, kā arī stāstījām, kas esam, ko darām, un dziedājām.
Nākošajās dienās mēs tikāmies ar Īrijas jauniešiem, kuriem ir problēmas ģimenē. Neskatoties uz dažādiem atgadījumiem, viņi bija jauki un atsaucīgi cilvēki. Sākumā jau nebija konkrētu domu, kā viņi un mēs viņus uztversim, izturēsimies viens pret otru, bet galu galā īru jaunieši bija draudzīgi un pretimnākoši.
Sadaloties jauktās grupās, mēs diskutējām par demokrātiju (nodarbības “World Cafe”), iekļaušanu sabiedrībā, smēķēšanu un ģimeni, par jauniešiem aktuālām tēmām mūsdienās. Projekta mērķis taču bija iekļaut jauniešus ar nopietnām problēmām savā sabiedrībā, mācīties analizēt un izvērtēt jauniešu darbības, domas, rīcību, neatstumjot, bet gan atbalstot un saprotot. Mums bija lieliska iespēja parādīt, kā mēs – latvieši – dzīvojam, atpūšamies, kontaktējamies, parādīt viņiem, ka dzīve ir jāizbauda, nevis jādomā tikai par negatīvo. Mūsu uzdevums bija pieņemt citādi domājošus jauniešus, un, ja arī kaut kas notiktu vai neizdotos, dot viņiem otru iespēju un meklēt risinājumu kopīgiem spēkiem, lai redzētu, ka cilvēki ir dažādi un nav visi vienādi. Domāju, ka arī izvirzītais mērķis īstenojās, un par to ir arī gandarījums. Karmena teica, ka viņai esot liels un patiess prieks strādāt kopā tieši ar tādām jauniešu grupām no Latvijas un pateicās par to, ka mēs savas valsts vārdu Īrijā esam padarījuši spožāku ar savu pozitivitāti, ar savu kultūru.
Otrā vieta, kur dzīvojām bija Viklovas /Wicklow/apkaimē – Glendalouhā /Glendalough/, kura atradās kalnos. Lūk, tā ir vieta, kura noteikti jāredz, saprotams, ka arī Veksfordai nav ne vainas. Bet tomēr – tās krāsu pārejas, saules stari pār ieleju un kalnu galotnēm, burzīgais vējiņš, kurš šad un tad iesitās sejā, un sajauca matus, tās burvīgās dabas ainavas, kurās kalnu upītes strauji tek no pašas augšas un saplūst vienā lielā, kura pārņem ar savu varenību, spēku un burvību! Redzējām arī īru svētvietu, klostera drupas, piemiņas vietu. Jauki bija tas, ka piedzīvojām to visi kopā un varējām mainīties viedokļiem un iespaidiem viens ar otru.
Brīvā laika nebija daudz. Katru dienu bija kādas interesantas aktivitātes. Vienas no tām bija iepazīšanās spēles, ekskursijas, pastaigas gar okeāna krastu, galda spēļu spēlēšana, diskotēkas, velobraukšana, šaušana ar loku mērķī, šaušana ar šauteni, pērļošana un citas gan individuālās, gan komandas darbības.
Dziedāšana vakaros bija mūsu lielākā aktivitāte, kura ļoti spēcīgi mūs vienoja. Dziedājām šādas dziesmas: „Bēdu, manu lielu bēdu”, „Zemestrīce”, „Kaija”, bet lielu popularitāti ieguva dziesma „Zemenes”, kura tagad vēl asociējas ar tik pozitīvām atmiņām. Tā skanēja arī Dublinas lidostā, ne tikai kalnos un okeāna krastā. No īru dziedātajām dziesmām atmiņā ļoti palika Tomija izpildītā dziesma „Father and Son” (Tēvs un dēls), kura ar savu stāstu lika asarām sariesties acīs. Bet improvizētās dziesmas „Tomorrow”(Rīt) un „Mh mh mh mh mh..” arī bija vienas no manām favorītdziesmām.
Mums bija iespēja arī apmeklēt Weksfordas valdības māju, pilsētas muzeju, kā arī Īrijas parlamentu Dublinā. Tādējādi mēs iepazināmies ar pilsētu vēsturi, demokrātiju un notikumiem valstī. Lielākā pieredze tomēr, šķiet, bija iepazīšanās ar jauniešiem, jo es uzzināju daudz ko jaunu. Iespējams, ka sākumā nezināju, ko teikt, atbildēt īru jauniešiem, kuriem ir nopietnas problēmas, bet vēlāk, pēc viņu iepazīšanas, komunicēt bija vieglāk. Parādot mūsu brīvā laika aktivitātes, tradīcijas, bija vērojamas arī pārmaiņas īru jauniešu uzvedībā. Radās iespaids, ka viņi ir ko mācījušies no mums, un iespējams, es varētu teikt, ka arī mēs no viņiem, jo saskarsmē jau bijām gan mēs, gan viņi, un mazāk vai vairāk – ietekmējās abas puses.
Šī bija lietderīgākā brīvdienu nedēļa, kuru es pavadīju, palīdzot kādam citam kaut nedaudz tikt galā ar savām problēmām un uz laiku par tām nedomāt, mācīties tikt galā ar savām kļūdām un labot tās. Prieks un gods, ka piedalījos šajā projektā, un, ka varēju dot atbalstu, kad tas kādam nepieciešams.
Šis projekts man ir devis citus uzskatus gan uz dzīvi, gan uz cilvēkiem man blakus, gan pašai uz sevi. Esmu ieguvusi jaunu pieredzi saskarsmē ar citiem cilvēkiem, redzējusi ko vairāk, kā tikai Rīgas jūras līci un Siguldas ainavas, esmu iepazinusi jaunu kultūru, uzklausījusi savādākus, atšķirīgākus viedokļus, uzņēmusi jaunas emocijas – prieku un asaras, laimi un vilšanos, ilgas un pieķeršanos. Katrs šāda veida projekts, neapšaubāmi atstāj kādas pārdomas sevī un citos, kā arī nedaudz izmaina domāšanu, jūtas…
Un.. gandrīz jau aizmirsu, ko vienmēr mēs katrs varam iegūt no piedalīšanās šajos projektos – tie ir draugi, kuru nekad nav par daudz. Es esmu iepazinusi daudz jauku cilvēciņu gan tepat starp latviešiem, ar kuriem uzturu kontaktus tagad, gan arī starp īriem.
Gribēju pateikt lielu paldies šī projekta organizatoriem, līderiem, visiem, kas deva man šādu brīnišķīgu iespēju piedalīties un būt!
Bet, hei, nekas vēl nav beidzies! Viss vēl turpinās! Līdz februārim, draugi! Tiksimies Rojā!
Kristīne Ozoliņa
Pieredze, kuru gribētos atkārtot…
Runājot par braucienu uz Īriju, varu teikt, ka es to ļoti, ļoti gaidīju. Sākot jau ar to, ka man priekšā bija pirmais lidojums ar lidmašīnu, kā arī sveša, neiepazīta valsts, citi cilvēki un iespaidi. Zināju, ka būs jāiemācās vairāk sadarboties, pieņemt kaut ko, kas man šķiet savādāks, iespējams – arī tādā veidā pārkāpjot sev.
Ceļš uz Veksfordu /pilsētu dienvidaustrumu krastā/Īrijā bija nogurdinošs, tomēr tā vērts. Pirmais, kas tik ļoti piesaistīja, bija daba. Okeāns. Vējš. Svaigais gaiss. Pēc tam nāca viss pārējais. Pozitīvisms, kas staro no turienes cilvēkiem, labā, izpalīdzīgā attieksme. Tas viss sākumā pat lika nedaudz apjukt, viss likās pārāk nepierasti.
Ja jāsaka godīgi, tad pirmajās dienās ļoti gribējās mājās, atpakaļ uz Latviju. Ne jau tāpēc, ka tur gāja slikti, tieši pretēji – mēs jau bijām nedaudz sadraudzējušies ar jauniešiem no Rojas, kā arī sākuši iepazīt īrus – cilvēkus, par kuriem mēs sākumā neko nezinājām, likās, kas un kā būs, vai viņi pieņems mūs, vai mums būs viegli saprasties ar viņiem, vienu vārdu sakot, gāja labi, bet tomēr šķita, ka laiks iet pārāk ilgi, burtiski velkas. Taču tas laikam ir tikai pašsaprotami. Sākumā vienmēr ir grūti pie kaut kā pierast, bet beigās, arī Īrijā bija tik labi, tik ļoti kā mājās, ka prom braukt negribējās nemaz un tad vislielākā vēlēšanās bija, lai laiks apstātos, lai pakavētos vēl kādu brīdi, lai tikai nepienāktu diena, kad jādodas uz lidostu, lai lidotu atpakaļ uz Rīgu.
Laiku tur pavadījām ļoti lietderīgi, katra diena bija saplānota. Apskatījām gan Veksfordu, uzzinājām par tās vēsturi, pabijām pilsētas konsulātā, pabijām arī Dabas muzejā, gan Dublinu, kā īpašu ieguvumu uzskatu iespēju apmeklēt Dublinas parlamentu, kur tieši mūsu viesošanās laikā notika parlamenta sēdes un uzstājās Finanšu ministrs Martins Kallens (Martin Cullen). Bijām arī Īrijas Nacionālajā muzejā (The National Museum of Ireland).
Vēl citā dienā devāmies pastaigā gar okeānu. Iespaidi ir vienkārši neaprakstāmi. Pareizi vien saka, ka ūdens nomierina. Tā arī ir. Sajūtas bija labas, labas.
Lai vairāk iepazītu jauniešus no Īrijas un rastu ar viņiem kopīgu valodu, jau vienā no pirmajām dienām projekta organizatori, kas ir arī abu jauniešu centru vadītāji, no Īrijas puses mūs iepazīstināja ar šīm abām organizācijām, pastāstīja, ar kādiem jauniešiem viņi strādā, par savu pieredzi. Izbrīnīja cilvēku atvērtums, atklātība, tas, ka viņi neko neslēpj. Būtībā mums tika pastāstīts it viss, gan pozitīvais, gan varbūt arī negatīvais, ar ko nākas saskarties darbā ar jauniešiem, kuriem ir problēmas. Pats galvenais – šī atklātība nebiedēja, tieši pretēji – tā lika apbrīnot cilvēkus, kas veic labus darbus, kas mīl to, ko viņi dara un tic mērķim, uz kuru tiekties.
Tikšanās ar īru jauniešiem norisinājās pozitīvā gaisotnē. Sadzīvot nebija pārlieku grūti, jo mums visiem (gan Īrijas, gan Latvijas grupām) bija vienādi noteikumi, pēc kuriem jādzīvo.
Ik dienas mums bija kopīgas aktivitātes, lai tuvāk iepazītos. Jāatzīst, ka sākumā mēs pārsvarā bijām šajās divās grupās Īrija, Latvija, bet vēlāk mēs gandrīz katru vakaru kopā spēlējām dažādas galda spēles, tāpat arī viņi mums mācīja savas, bet mēs viņiem – mūsējās spēles – tādas, kurās ietilpst sportiskas aktivitātes un tādas, kur ir saskarsme ar citiem cilvēkiem. Tas īros izraisīja neviltotu interesi un viņi labprāt piedalījās it visās mūsu organizētajās aktivitātes, lai labāk iepazītos. Tā tas viss arī virzījās uz priekšu – kopīgas fotogrāfijas, smaidi, satikšanās, satuvināšanās.
Uzskatu, ka mērķis tika sasniegts. Beigās mēs viens no otra daudz ko ieguvām. Pieņemt, saprast, atbalstīt, varbūt dažās vietās kaut ko noklusēt, tomēr arī būt atvērtākiem, sirsnīgākiem. Kā ieguvumu var uzskatīt arī jaunas valsts apmeklēšanu, lidojumu ar lidmašīnu un, protams, jaunus, varētu pat teikt, draugus gan no Rojas, gan Īrijas – par to liecina neviltotās asaras un sirsnīgie apskāvieni lidostā un kāpjot laukā no autobusa. Projekta laikā mums izveidojās gan kopīgi, jauni joki, gan lietas, ko varētu saprast tie, kas tur ir pabijuši, svarīgākais – dziesma, kas būtībā kļuva par tādu kā projekta himnu, kas tika izveidota burtiski pusstundu pirms aizbraukšanas un pēc tam dziedāta gan autobusā ceļā uz lidostu, gan lidostā. Patiesībā, es neatceros nevienu vakaru, kas būtu pavadīts Īrijā nedziedot ģitāras pavadījumā īru un latviešu dziesmas.
Pieredze – nenovērtējama, neaizmirstama, tāda, kuru gribētos atkārtot!
Ieva Ģērmane
21. oktobra agrs rīts. Nozvana modinātājs, un saprotu, ka man ir jāceļas. Esmu neizpratnē, kāpēc tik agri, bet tad saprotu, šodien lidoju uz Īriju. Divus mēnešus gaidīju to dienu, kad došos uz šo burvīgo valsti. Soma jau sakravāta, jādodas tik ceļā. Ceļā uz lidostu pēkšņi atceros, ka nepaņēmu līdzi mobilā telefona lādētāju, kas vēl vairāk palielina manu uztraukumu. Ierodoties lidostā ir patīkama neziņa par ceļojumu. Pirms tam biju lidojusi, bet īsti neatcerējos, kādas sajūtas lidojums izraisa. Lidojot pāri okeānam un redzot dažādas saliņas no putna lidojuma, bija liels prieks doties ceļojumā.
Ielidojot Īrijā, pirmie, ko es ieraudzīju, bija vēja ģeneratori netālu no okeāna. Vienkārši lielisks skats! No Dublinas tālāk mēs devāmies uz Veksfordu. Braucot autobusā trīs stundas bija daudz laika, lai iepazītu Īrijas dabu – kalni, vīteņaugi, lauki, aitas, govis un šauri ceļi ar mazām mājiņām gar tiem. Es nevarēju atraut skatienu no loga, jo vienmēr biju gribējusi ieraudzīt šādas ainavas.
Aplūkojot Īriju jutos kā filmā „Leap Year”, kuras sižets arī ataino Īrijas dabu. Ieradāmies Veksfordā, bija jau diezgan vēls, kaut vai 2 stundas bija jāpagriež atpakaļ. Pirmajā brīvajā brīdī devāmies apskatīt okeānu, kas bija pāris metrus no viesnīcas. Akmeņainā piekraste likās kā skats no pastkartītes. Bija grūti noticēt, ka tā ir īstenība. Pirmo vakaru pavadījām jokojoties un sarunājoties ar projekta „Youth P.R.I.D.E /participation, respect, inclusion, democracy and empowerment/” vadītājiem Tomiju, Džoannu un Karmenu.
Otrajā dienā mēs devāmies apskatīt jauniešu centrus, ar kuriem sadarbība tika veidota. Aplūkojām daudzas telpas, arī relaksācijas telpas, un uzzinājām par to, kā „The Safe Project” un „Raheen ģimenes centrs” palīdz jauniešiem. Pēc tam devāmies pastaigā pa pilsētu, mums tika dota pusstunda brīvā laika, lai paspētu kaut ko arī nopirkt un izbaudīt brīvo laiku. Šajā dienā sāku iepazīt arī tuvāk jauniešus no Rojas. Ja no sākuma visi bijām atturīgi, tad beigās kļuvām labi draugi.
Devāmies arī uz boulingu, kas bija viena no projektā paredzētajām sportiskajām aktivitātēm speciāli latviešu komandām, kur kopā smējāmies un izbaudījām brīnišķīgu vakaru. Pēc boulinga bija vakariņas, kurās bija ļoti, ļoti liels burgers, kuru visi ar mokām apēda. Atgriežoties viesnīcā spēlēju kārtis ar citiem jauniešiem un pārdomāju dienas notikumus. Biju laimīga par lielisko iespēju būt Īrijā!
Notika projekta svinīga atklāšana ar fotografēšanos Veksfordas laikrakstam un vietējo varas vīru uzstāšanos, atklāšanā piedalījās arī policijas /Garda – īru valodā/pārstāvji, kuri bija projekta sadarbības partneri, jo policija Īrijā darbojas par jauniešiem, nevis pret jauniešiem. Projekta atklāšanas laikā tika dots vārds arī visu četru jauniešu grupu prezentācijām. Mēs cēlām māju, jo mēs esam kluba “Māja” vienība.
Turpmākajās dienās mēs tikāmies ar Īrijas jauniešiem, kuriem ir problēmas ģimenē. Par spīti visādiem atgadījumiem, viņi bija jauki un atsaucīgi cilvēki. Kopā mēs diskutējām par demokrātiju /nodarbības “World Cafe”/, iekļaušanu, smēķēšanu un ģimeni, komandās spēlējām atraktīvas spēles, devāmies kalnos un apmeklējām Veksfordas valdības mītni, kā arī Īrijas parlamentu Dublinā. Iepazīstot jauniešus, es uzzināju daudz ko jaunu. Man tā bija pavisam jauna pieredze, jo iepriekš nebiju saskārusies ar cilvēkiem, kuriem ģimenē patiešām ir nopietnas problēmas. No sākuma nezināju, kā izturēties, ko teikt, kā palīdzēt, bet stāstot par mums un parādot mūsu tradīcijas mūsu jaunajiem draugiem, viņi kļuva labāki un mēs spējām palīdzēt viņiem ieraudzīt citas iespējas labai un kvalitatīvai atpūtai. Bija jāmācās pieņemt pareizos lēmumus un jāsaka – mums visiem kopā (gan latviešiem, gan īriem) tas izdevās, jo projekta mērķis bija – demokrātija, sapratne, iekļaušana nevis izstumšana, un mēs sasniedzām šo mērķi.
Vienu vakaru mēs kopā dziedājām dziesmas – mēs dziedājām latviešu – „Zemenes”, „Bēdu, manu lielu bēdu”, „Kaija”, viņi – īru dziesmas. Mūzika mūs vienoja. Projekta laikā mums bija iespēja pamēģināt spēlēt arī uz timpāniem.
No Veksfordas mēs devāmies uz Viklovu, kur kāpām kalnā, piedalījāmies dažādās sportiskajās aktivitātēs jauktajās komandās un apmeklējām īru svētvietu. Laiks bija saulains un tieši piemērots dienai dabā. Īrijas kalni un ūdens mani apbūra. Ja būtu iespēja kādreiz atgriezties, es nešauboties to izmantotu!
Šajās 8 dienās es piedzīvoju gan smieklus, gan ilgas pēc mājām, gan dažādus nepatīkamus pārsteigumus, kurus, šķiet, visi iemācījāmies atrisināt. Šis laiks bija emocijām bagāts. Piedalīšanās projektā paplašināja manu redzesloku, un tagad es spēju uz lietām skatīties savādāk. Man tas bija pieredzes bagāts brauciens. Atgriežoties mājās… bija grūti iesākt ikdienas ritmu, bet Īrija joprojām paliek manā atmiņā, un to tik ātri aizmirst nav iespējams.
Justīne Buža
Projekts, kura īstenošanā devos uz Īriju, bija jauniešu demokrātijas projekts programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros. Projekta īstenošanas laiks – no 21.oktobra līdz 29.oktobrim.
Šajā laikā es ļoti daudz uzzināju par Īrijas vēsturi un par cilvēku dzīves stilu.
Īrijā cilvēki bija ļoti laipni.
Pirmajā dienā mēs iepazināmies ar otru grupu no Latvijas.
Sestdien ieradās abas grupas no Īrijas. Mēs sasēdāmies aplī un mums bija jāsauc savi vārdi, lai mēs zinātu viens otru. Vakarā bija diskotēka. Svētdien mēs strādājām grupās, kur bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem. Manā grupā jauniešiem domas par jautājumiem bija līdzīgas, tāpēc mums bija viegli sastrādāties.
Pirmdien īru jaunieši devās prom.
Viņus atkal satikām otrdien un kopā devāmies uz Viklovu, kur pavadījām atlikušās dienas. Trešdien mēs atkal darbojāmies grupās, bet šoreiz tās bija aktivitātes: mēs braucām ar velosipēdiem, šāvām ar bultām, šāvām ar ieročiem, bija ļoti jauki. Vēlāk devāmies kalnos un tur bija tik skaisti.
Ceturtdien mēs devāmies uz Dublinu, kur pabijām muzejā un parlamentā.
Ceturtdien arī atvadījāmies no īru jauniešiem, bija ļoti žēl atvadīties no viņiem, jo bijām sadraudzējušies.
Piektdien, 29.oktobrī, devāmies mājās. Rīgā atvadījāmies no Rojas jauniešiem. No šī projekta ieguvu daudz draugus un pieredzi, kā sadarboties visiem kopā, lai atrisinātu problēmas, lai draudzībai netraucētu tās lietas, kuras var labot uz pozitīvo pusi.
Una Buža
Mūsu sadarbības projekts ar Īriju sākās ar to, ka mēs devāmies uz Īriju iepazīt jauniešus, iepazīt kultūru, īstenot demokrātijas projekta idejas.
Un tā mēs 21.oktobrī devāmies uz Īriju, tur mēs ieradāmies pēcpusdienā, bet mūsu nākošo dienu dzīvesvietā – ieradāmies vakarpusē. Kad ieradāmies mēs iepazināmies ar Karmenu, kura bija viena no projekta vadītājiem, viņa mums izrādīja māju un mēs iekārtojāmies, pēc tam bija vakariņas. Pēc vakariņam mēs iepazināmies ar vēl diviem projekta vadītājiem Džoannu un Tommiju. Vakara gaitā iepazināmies labāk un ar Tommiju spēlējām kārtis.
Nākošajā dienā mēs visu laiku pavadījām uz vietas, apskatījām apkārtni un labāk iepazinām otru grupu no Latvijas.
Sestdien pie mums ieradās abas grupas no Īrijas. Dienas gaitā mēs ar viņiem iepazināmies, lai labāk atcerētos viņu vārdus mēs spēlējām spēli. Tad mums iedeva projekta T-kreklus ar projekta logo, pie mums ieradās tulks, kuru sauca Laurijs un viņš šajās dienās mums ļoti palīdzēja. Laurijs pildīja ne tikai tulka pienākumus, bet strādāja arī par vēsturisko izziņu avotu – stāstīja mums par Īriju, tās vēsturi, dabu. Vakarā pēc visa pasākuma bija “Welcome party” – diskotēka.
Projekta atklāšanas ceremonijas laikā mums bija jāprezentē sava valsts un sava grupa, pie mums uz prezentāciju bija ieradies Veksfordas mērs un policijas pārstāvji.
Tad mēs devāmies uz boulingu, kur bija jautri. Vēl mēs bijām vēsturiskā ekskursijā pa Veksfordu, kur mums izstāstīja par Īrijas un Veksfordas vēsturi.
Nākošā dienā mēs devāmies uz otru vietu – Viklovas apkaimi , kur mums bija paredzētas aktivitātes atlikušajām projekta dienām. Tur bija ļoti skaisti – bija lieli kalni un neskarta daba. Bija pārgājiens kalnos, tāpat – apskatījām vēsturiskas vietas.
Pirmspēdējā dienā mēs braucām ekskursijā uz Dublinu, bijām Īrijas parlamentā un Nacionālajā muzejā.
29. oktobrī mēs devāmies mājās un atvadījāmies no īru jauniešiem, bija ļoti grūti atvadīties, jo bijām sadraudzējušies.
Šajā projektā ieguvu jaunus draugus un jaunu pieredzi. Uzzināju jaunas lietas par jauniešiem citā valstī un viņu dzīvesveidu.
Baiba Kalniņa begin_of_the_skype_highlighting end_of_the_skype_highlighting
Nedēļa, kuru pavadījām Īrijā, bija pieredzes bagāta un pagāja ātri. Pirmajās dienās bija laiks, kurā iepazināmies ar otru grupu no Latvijas – Rojas jauniešu iniciatīvu centra “Varavīksne” jauniešiem. Kad ieradās īru jaunieši biju mazliet pārsteigta par viņu uzvedību, bet tad sapratu, ka patiesībā šie jaunieši ir ļoti draudzīgi un spēj novērtēt, ka mēs bijām tur, lai iepazītos un veidotu jaunu draudzību. Lai arī sākumā bija daži sarežģījumi, beigās bija sāpīgi no viņiem šķirties, jo bijām sadraudzējušies. Ļoti patika Īrijas daba – skarba, bet tajā pašā laikā vilinoša. Cilvēki tur ir ļoti draudzīgi un atsaucīgi, kā labākais piemērs tam bija mūsu līderi – draudzīgi, izpalīdzīgi, jautri un sirsnīgi, nekad neatteiks palīdzību vai padomu! Ļoti gaidu februāri, kad atkal satikšu savus jaunos draugus!
EUROSCOLA 2010
 |
| Eiropas skolu skolotāji, kuriem bija fantastiskā iespēja būt Eiropas Parlamentā, vērot jauno deputātu - savu skolēnu darbu |
 |
| Te nu mēs esam! |
 |
| Skolēnu un skolotāju grupa pie Eiropas Parlamenta Strasbūrā /Francija/ |
The hopes of youth - jaunatnes apmaiņas projekts Turcijā, 19.-27.oktobris, 2009
THE HOPES OF YOUTH
Skolotāja Ingrīda un Baiba Kalniņa:)
Pēc aprīļa sākumā nodibinātās sadarbības ar skolu /Muammer Dereli Anadolu Oğretmen Lisesi/, İzmitā, Turcijā O.Vācieša Gaujienas vidusskolas kluba „Māja” vienība „Kāpnes”, iesaistot vienības biedrus, aktīvākos bijušos vienības biedrus un starptautisko projektu pieredzes bagātus jauniešus, nupat īstenoja Jauniešu apmaiņas /Youth Exchange/ projektu „The hopes of youth”/”Jaunatnes cerības”/ programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros.
Kas ir „Jaunatne darbībā”? Jaunatne darbībā ir Eiropas Savienības neformālās izglītības programma, kas paredzēta 13 līdz 30 gadus veciem jauniešiem. Programma Jaunatne darbībā sniedz būtisku ieguldījumu jauniešu prasmju un zināšanu apgūšanas procesā un ir kā atbilde jaunatnes jomas attīstībai Eiropā. Tās mērķis ir Eiropas pilsonības apzināšanās veicināšana jauniešu vidū, kā arī jauniešu iesaistīšana Eiropas nākotnes veidošanā. Tai ir piecas apakšprogrammas, katra ar saviem projektu veidiem. Viens no veidiem ir jauniešu apmaiņa.
Kopā ar mums un Turciju, apmaiņā piedalījās arī Rumānija /Industrial School Group Assembling/ un Itālija /Nautical Institude/. Nedēļu ilgā apmaiņā /no 18.oktobra līdz 25.oktobrim/ satikās 52 jaunieši vecumā no 15-25 gadiem un 4 līderi /jaunatnes darbinieki/ un 4 dalībnieki /pedagoģiskie darbinieki/, lai īstenotu projekta mērķus: iepazītu citas kultūras, dažādās aktivitātēs vairāk uzzinātu viens par otru, piedalītos orientēšanās sacensībās, darbotos mākslu darbnīcās un dotu iespēju jauniešiem, kuriem nav ģimenes un māju, un kuri dzīvo bērnunamos, ieraudzīt tās iespējas, ko piedāvā šāda veida projekti, lai palīdzētu šiem jauniešiem kļūt par vienotas sabiedrības sastāvdaļu. Projektā piedalījās septiņi jaunieši no Izmitas Sociālā centra.
Protams, pierast pie vietējo nesteidzīgā ritma bija pagrūti, mums gribējās, lai visas aktivitātes notiek ļoti ātri un ļoti precīzi, bet – izrādījās, ka tās notiek arī nesteidzoties pa galvu pa kaklu, tās tāpat tiek realizētas. Un – tā gadās projektos, kad esi svešā vidē – bija gan asaras, gan prieks, gan dusmas, gan sajūsma /viena no projekta dalībniecēm Laura teica: „Ziniet, tieši šāda veida projektos cilvēks var izdzīvot visu savu sajūtu spektru!”/, gan iedzīvošanās ģimenēs, jo – mūsu valsts jaunieši tika uzņemti savu jauno draugu ģimenēs. Viens no projekta apakšpunktiem bija – iepazīt vietējo kultūru, tradīcijas, dzīvesveidu dzīvojot mobilitātes laiku ģimenēs.Un tā arī bija – uzņēmējģimenes bija ļoti dažādas, katra ar savu kultūru un savām tradīcijām: vieniem mājās bija jābūt jau pulksten 18.00, citi varēja atgriezties mājās ap 23.00. Tomēr – visas ģimenes bija viesmīlīgas un laipnas.
Katra diena bija saplānota. Aktivitātes bija daudzveidīgas. Organizatori bija parūpējušies, lai jaunieši no tik dažādām valstīm varētu uzzināt par Turcijas vēsturi /ekskursija uz Stambulu – MiniAturku – parku, kurā vienviet ir visas Turcijas ievērojamākās celtnes miniatūrā/, varētu iepazīt skaistās vietas – Kandira un Kerpe pie Melnās jūras – orientēšanās sacensību laikā, varētu apgūt turku tradicionālo gleznošanas mākslu un māla izmantošanu, redzētu, kā top Izmitas lepnums – saldumi pismanye, baudītu tradīcijām bagāto vēstures stāstu-skolas teātra pirmizrādi „Deli Dumrul”, iemācītos dejot nacionālās dejas, apskatītu un apjūsmotu Izmitas vēsturiskās vietas: Sultāna pili, arheoloģijas muzeju, Izmitas pulksteni, u.c. Sarunās un sadarbībā izveidojās draudzība.
Īpaša pārsteigumu diena – piektdiena. Visiem dalībniekiem paziņoja, ka brauksim apskatīt mūsu keramikas un zīmējumu darbu izstādi. Izrādījās – izstāde sarīkota Izmitas centrā gājēju ielā un izstādi atklāja gan skolas direktors, gan vietējās amatpersonas! Apkārt bija daudz interesentu, kuri interesējās par izstādes darbu autoriem un uzslavēja tos.
Šķiet, ka nedēļa pagāja īsti nesākusies. Apmaiņas pēdējās dienas rīts izvērtās par emocijām bagātāko rītu, kā teica viena no Turcijas kolēģēm – latviešiem atvērās sirdis… Atvadu asaras un apsolījumi neaizmirst, un braukt ciemos piepildīja autoostu.
Šis laiks deva daudz iespaidu, lielu pieredzi, jaunas zināšanas un stiprus kontaktus. Un – solījumu atkal atgriezties.
L.Kapača: Pieredzes apmaiņa Īslandē
2009-11-14 14:15
Mūsdienu mācību process gan skolotājiem, gan skolēniem vairs nesaistās tikai ar gudrību iegūšanu skolas solā, bet visa jaunā redzējumu ārpus skolas sienām. Tāpēc Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas skolotājas Gunita Ķelpa un Lūcija Kapača novembrī izmantoja Akadēmisko programmu aģentūras piedāvājumu izglītības darbinieku mobilitātei, ko atbalsta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansētā Stipendiju grantu shēma. Abas skolotājas izvēlējās Īslandi un apmeklēja Reikjavikas piepilsētu Hraunvallaskoli un Lagafelskoli, lai iepazītos ar šo skolu mācību procesu un Īslandes izglītības sistēmu kopumā.
Abas skolas ir pavisam jaunas, tāpēc nodrošinātas ar visām jaunākajām tehnoloģijām un citām iespējām. Par to mēs viņus varam apskaust labā nozīmē. Skolas ir lielas – ap 700 skolēnu, arī telpas ir plašas. Tajās vienlaicīgi stundas notiek pat līdz 60 skolēniem, bet tie ir sadalīti grupās, kur katrai ir savs skolotājs. Piedevām skolēni ar īpašām vajadzībām tiek integrēti mācību procesā, un tiem ir blakus skolotājs-palīgs, kas sniedz nepieciešamo padomu un palīdzību.
Skolēni sāk mācīties sešu gadu vecumā un uzreiz arī apgūst angļu valodu. Varbūt tāpēc gandrīz katrs iedzīvotājs saprot un var kontaktēties angļu valodā. Ir arī mācību priekšmeti, kurus mūsu skolēni nemācās, piemēram, peldēšanas stundas, šahu tur mācās ar datoru, ir īpašas disko deju stundas, apgūst dažādu mūzikas instrumentu spēlēšanu. Stundu sarakstā ir iekļautas arī bibliotekārās stundas, kurām tāpat kā citos priekšmetos ir darba burtnīcas ar specifiskiem uzdevumiem grāmatu iepazīšanai un ieinteresēšanai lasīt. Darbmācības stundās kopā mācās visu vecumu zēni un meitenes, apgūstot vienlaikus tā sauktos zēnu un meiteņu darbus.
Interesanti, ka skolēni katru starpbrīdi jebkurā gadalaikā un jebkuros laika apstākļos skolas darbinieku vadībā pavada laukā. Jāpiebilst gan, ka starpbrīži ir 20 min. gari, bet pusdienām veltītais laiks ir divreiz garāks. Skolotāji priecājas, ka varbūt regulāri ārā pavadītā laika dēļ skolēni maz slimo. Pārsteidzošais arī tas, ka visi skolēni telpās staigā zeķēs. Jaunākajā no skolām ir īpaša drošības sistēma. Tā kā skolas telpās uzturas arī bērnudārza audzēkņi, vecāko grupu bērni laikus tiek pieradināti pie skolas prasībām un reizēm iesaistīti jaunāko klašu stundu darbā.
Skolotājiem ir plašas telpas, kurās starpbrīžos deg sveces, smaržo kafija, top Ziemassvētku dāvanas – īslandiešu raksturīgie džemperi – saviem tuvajiem.
Arī mēs bijām sagatavojušas prezentāciju par savu izglītības sistēmu, kā arī skolu. Vislielākais pārsteigums skolēniem bija redzēt mūsu skolas ēku – pili, tāpēc bija daudz jautājumu un interese par citām pilīm mūsu zemē. Protams, raisījās sarunas par daudziem citiem skolēnus interesējošiem jautājumiem.
Pateicoties kolēģu atsaucībai, apmeklējām arī pilsētiņas interesantākās vietas, redzējām šai zemei raksturīgākās ainavas – geizerus, okeānu ar paisumu un bēgumu, ūdenskritumus, kalnus, dabas savdabību un reizē skarbumu.
Ir labi redzēt jauno, nezināmo, gūt un saprast, ka mūsu valsts izglītības sistēma arī ir ļoti laba, mācību metodes pat daudzveidīgākas, tikai žēl, ka mums nav tāda nodrošinājuma un drošības sajūtas, kāda valda mierīgajā zemē Īslandē.
EEZ un EBTA valstu stipendijas
2009-11-14 14:14
Paskaidrojums: Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācija (EBTA) tika dibināta 1960. gadā, lai sekmētu brīvo tirdzniecību kā līdzekli dalībvalstu izaugsmei un labklājībai, Rietumeiropas valstu ciešākai ekonomiskai sadarbībai, kā arī globālās tirdzniecības paplašināšanai. Šobrīd EBTA dalībvalstis ir Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Vēlāk Eiropas valstu ciešajai sadarbībai tirdzniecības jomā tika izveidota Eiropas Ekonomikas zona (EEZ). Šobrīd EEZ veido 25 ES dalībvalstis un trīs EEZ EBTA valstis: Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija, kas piedalās iekšējā tirgū, kurā tiek piemēroti tie paši pamatnoteikumi.
Nacionālie kvalitātes sertifikāti
2010-09-22 20:17
Paldies darba grupām, kuras visus darbiņus veica atbildīgi.
eTwinning projekti 2010./2011.m.g.
2010-09-22 14:22
Jaunais mācību gads ir uzsākts arī eTwinning zīmē - arī šogad skolā aktīvi darbojas skolēnu grupa, kas piedalās projektu īstenošanā. Visaktīvākie un atbildīgākie ir 7.klases skolēni, kas piedalās gan krievu valodas projektā kopā ar Lietuvu un Igauniju, gan arī 7.klases darba grupa, kura turpina īstenot iepriekšējā gada projektu "My friend is real friend" un ir iesaistījusies arī jauna projekta īstenošanā - kultūras apmaiņa.
Tiek īstenoti sekojoši projekti:
"My friend is real friend"
"My Autumn time" /projekts krievu valodas apgūšanai un tajā piedalās Latvija, Lietuva un Igaunija/
"Meine Classe - 10!" /projekts angļu-vācu-krievu-latviešu-lietuviešu valodā par klases audzināšanas stundām un klases dzīvi, piedalās Lietuvas un Latvijas skolu 10.klase/
"Our beautiful life"
"Celebrations of Winter-time"
Daži no nosauktajiem projektiem ir tikai mēnesi vai divus mēnešus ilgi projekti.
Darbs, protams, ir jāiegulda liels un man ir patiess prieks, ka ir skolēni, kuriem patīk strādāt un uzzināt vērtīgas un interesantas lietas!
Tiek īstenoti sekojoši projekti:
"My friend is real friend"
"My Autumn time" /projekts krievu valodas apgūšanai un tajā piedalās Latvija, Lietuva un Igaunija/
"Meine Classe - 10!" /projekts angļu-vācu-krievu-latviešu-lietuviešu valodā par klases audzināšanas stundām un klases dzīvi, piedalās Lietuvas un Latvijas skolu 10.klase/
"Our beautiful life"
"Celebrations of Winter-time"
Daži no nosauktajiem projektiem ir tikai mēnesi vai divus mēnešus ilgi projekti.
Darbs, protams, ir jāiegulda liels un man ir patiess prieks, ka ir skolēni, kuriem patīk strādāt un uzzināt vērtīgas un interesantas lietas!
Nedēļa eTwinning zīmē
2010-04-26 21:04
Ingrīda Tārauda, eTwinning koordinatore skolā
Sveiciens visiem, kas bija ar mums kopā šajā nedēļā! Nu tā. Mūsu etwinning komandiņai ir patiess prieks, ka nedēļu ilgajā /pieci gadi - piecas dienas ar pasākumiem!/ svinību maratonā, tomēr piedalījās daudzi skolēni un skolotāji. Nedēļa bija... vispār - smaga, jo mēs sajutām lielu atbildības sajūtu organizējot un vadot pasākumiņus, kaut arī - dažā dienā mūsu pasākumiņus apmeklēja pāris cilvēki, bet - arī tad mums vajadzēja būt zinošiem un sagatavotiem.
Kā tad mēs nosvinējām?
Pirmdien mums bija... info minūtes par eTwinning projektiem un pēcpusdienā - eTwinning filmu vakars:
Otrdien mums bija eTwinning skolas projektu oficiāla mājas lapas http://etwinningovgv.ning.com/ atklāšana skolas vestibilā.
Trešdien no rīta notika workshop, kura laikā darba grupās tika izstrādāta skolas eTwinning emblēmiņa. Un trešdien notika skolas eTwinning bukleta prezentācija ar mazu viktorīnu, kuras uzvarētājam balviņā bija no Rumānijas sūtīts Martisor rotājumiņš un Latvijas eTwinning buklets.
Ceturtdien notika mazas izmaiņas un viens papildus pasākums, jo iecerētā Minigrāmatiņas prezentācija tehnisku iemeslu dēļ tika pārcelta uz piektdienu. Tātad - ceturtdien notika video filmēšana - ko tu novēli eTwinning 5 gadu jubilejā!
Bet piektdien - visi interesenti varēja iepazīties ar mūsu eTwinning Minigrāmatiņu, kurā var atrast daudzas projektu laikā tapušas fotogrāfijas un izlasīt to, ko par eTwinning un sevi saka esošie un bijušie eTwinningisti.
Tāda bija mūsu svētku nedēļa. Taču - noslēgums būs 5.maijā plkst.15.00 skolas zālē: kūku konkurss, dzejoļu konkursa uzvarētāju apbalvošana, dažādas interesantas lietas. Jā! Un video skatīšanās, protams!
eTwinning nometne 2009
eTwinning Gada konference Spānijā
Ingrīda Tārauda
eTwinning ir Eiropas Savienības Comenius programmas aktivitāte, kas ir veltīta pirmskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai. Tā ir piemērojama visiem izglītības kopienas biedriem: skolēniem, skolotājiem, vietējās varas pārstāvjiem, vecāku asociācijām, nevalstiskām organizācijām, visiem, kam ir kāda saistība ar izglītību. eTwinning un tā tiešsaistes rīki sāka darbu 2005.gadā un tā galvenais mērķis bija nodrošināt skolotājus ar tiešsaistes platformu, lai tie varētu atrast viens otru un sadarboties, attīstot mācību projektus un iesaistot savus skolēnus šajos projektos. eTwinning ir izglītojoša struktūra, kurā skolas var līdzdarboties ar Interneta starpniecību ar partnerskolām no citām Eiropas valstīm. Tā veicina skolu sadarbību Eiropā ar informācijas un komunikāciju /IKT/ starpniecību, nodrošinot atbalstu, palīgrīkus un pakalpojumus, lai skolotājiem būtu vieglāk formēt īstermiņa un ilgtermiņa partnerattiecības, jebkura mācību priekšmeta ietvaros veidojot kopīgus projektus. Šodien eTwinning kopienā darbojas 84484 dalībnieki un ES valstis /arī uzņemta šajā kopienā ir Turcija/, ir aktīvi 4609 projekti.Mūsu skolas eTwinning darba grupa /skolotājs un skolēni/ uzsāka darbu 2008.gada rudenī. Aktīvas darbības rezultātā īstenotie 8 projekti saņēma Nacionālo Kvalitātes sertifikātu, bet 6 - arī Eiropas Kvalitātes sertifikātu. Aktīvākajiem skolēniem bija iespēja 2009.gada jūnijā piedalīties pirmajā eTwinning nometnē, ko rīkoja Latvijas eTwinning Nacionālais Atbalsta Dienests. Viens no pagājušajā gadā īstenotajiem projektiem tika izvirzīts eTwinning Nacionālajai Gada balvai un iekļuva finālā - sešu labāko projektu skaitā. Šo sešu projektu vadītāji tika uzaicināti piedalīties eTwinning gadskārtējā konferencē, kas šoreiz notika Spānijas pilsētā Seviļā laikā no 5. - 7.februārim. eTwinning gadskārtējo konferenci Seviļā organizēja eTwinning Centrālais atbalsta dienests kopā ar eTwinning Nacionālajiem atbalsta dienestiem, sadarbībā ar Eiropas Komisiju. Konferences laikā tika apkopoti eTwinning gada rezultāti, apbalvoti gada eTwinning projektu uzvarētāji, kā arī – konference bija eTwinning 5 darbības gadu izvērtējums. Konferences laikā skolotāji – projektu koordinatori tikās un dalījās pieredzē, nodibināja kontaktus nākotnes projektu īstenošanai. Es tikos ar projektu partneriem /IKT skolotāja, mūzikas skolotāja, angļu valodas skolotāja/ no Zviedrijas, Slovēnijas /kopā izstrādājām projektu „Traditional Folk songs”/ un Polijas /kopā strādājām pie projekta „All teachers work together” un arī turpinām strādāt pie vairāku projektu īstenošanas/. Konferences laikā apmeklēju tās izstādēs, ko organizēja katras valsts NAD: eTwinning un Comenius; Eiropas eTwinning valstu sadarbība; Partneru meklēšanas stends; Drošība Internetā un eTwinning, kā arī vairākas citas tematiskās izstādes. Ar sava projekta darbiem piedalījos Latvijas stenda veidošanā. Konferences laikā notika vairākas nodarbības vācu, franču un spāņu valodā, bet galvenā darba valoda bija – angļu valoda. Kopumā notika 27 nodarbības. Dalība sekojošās nodarbībās „Intercultural Understanding in eTwinning”, „Using Elluminate for eTwinning” un „Social Inclusion – a whole school approach for eTwinning” sniedza vērtīgu pieredzes materiālu gan teorētiski, gan praktiski, ieguvu arī izdales materiālus, bet dalība nodarbībā „eTwinning prize winners” /Maths science, kas bija apvienota ar IKT / sniedza pierādījumu, ka ļoti profesionāla sadarbība starp partnervalstīm kvalitatīva projekta izstrādē un īstenošanā sniedz ieguldījumu skolotāja pieredzes pilnveidošanā un skolēnu pasaules redzējuma attīstīšanā. Sarunās ar kolēģiem nonācu pie secinājuma, ka viņu skolās neeksistē problēma ar skolēnu iesaistīšanu eTwinning
projektu darbā. Mums, diemžēl, ir tāda problēma. Man ļoti grūti atbildēt uz skolēnu jautājumu "Kas man par to būs?", jo - es nezinu, vai materiālais ir primārais jomā, kurā ir dota iespēja pilnveidoties. Es nezinu, vai darot tādus darbiņus, kas paver plašāk pasauli un ļauj iepazīties ar citu valstu kultūrām, iegūt sarakstes draugus /iespēju kādreiz satikties/ un iespēju izglītoties pāris soļus uz priekšu mācību programmai, piemēram, informāciju tehnoloģijās ir vērtējams ar "kas man par to būs?" Diemžēl, tāda ir tendence. Citās Eiropas valstīs šajos projektos darbojas visa skola, visas klases un tas ir lepnuma cienīgs darbs. Kolēģe no Rumānijas bija fantastiski sajūsmināta stāstot par to, kā viņas bērni projekta laikā īstenoja ciema centrā ķīmisko eksperimentu izrādi un - cik daudz bija skatītāju šai izrādei! Viņas un sadarbības partneru projekts ieguva vienu no eTwinning Gada balvām Eiropā. Nīderlandes partnere pastāstīja, ka - viņa ir projekta koordinatore, bet kolēģi un skolēni piedalās projektā veicot uzdevumus, un jūtot gandarījumu par paveikto, par atpazīstamību Eiropā. Ir jāiegulda darbs. Protams. Skolotājs ir tas, kurš māca skolēnu strādāt ar informāciju tehnoloģijām, apstrādā skolēnu darbus, labo tos, plāno darbu. Kopīgiem spēkiem sasniegtais rezultāts ir skaists un interesants.
Šogad mēs īstenojam piecus eTwinning projektus, no kuriem divos vairāk darbojas skolotāja, jo tie ir vērsti uz metodoloģiju. Projektā "Mans draugs ir reāls draugs" piedalās četri skolēni no 6.klases, projektā "Mana mājas lapa" - divi skolēni no 8.klases, projektā "Manas skolas 3 ziemas dienas" - divi skolēni no 9.klases. Paldies viņiem! Mūsu skolā visiem un katram tiek piedāvātas iespējas pilnveidoties un attīstīties aktīvāk, pilnvērtīgāk - iesaistoties dažāda veida projektos un aktivitātēs, bet - cik daudzi no visiem šīs iespējas izmanto?eTwinning gadskārtējās konferences laikā gūtā informācija un pieredze noteikti tiks izmantota turpmākai eTwinning darbības paplašināšanai un popularizēšanai savā valstī, veicinot savu kolēģu-skolotāju iesaistīšanos eTwinning projektos, popularizējot IKT izmantošanu mācību procesā.
eTwinning Gada balva 2009 fināls
2009-11-14 14:03
Skolotāja Ingrīda
eTwinning Gada balvas pasākumā piedalās eTwinning vidē gada laikā īstenotie projekti. Šis projektu konkurss tiek īstenots, pamatojoties uz Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas eTwinning apakšprogrammas izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.
Konkursu organizē un koordinē Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta „eTwinning Nacionālais atbalsta dienests”.
Šogad Gada balvas finālā - starp sešiem finālistiem - ir arī O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 9.klases darba grupas /Alise Sēkliņa, Lāsma Bērziņa, Ingus Graudiņš, Mārcis Lapiņš, Sintija Konovalova un skolotāja I.Tārauda/ un Polijas skolēnu darba grupas realizētais projekts " We're all the same - students from Latvia and Poland" par kopīgo un atšķirīgo divu valstu skolēnu ikdienā un svētku reizēs, mājās un dzīvesvietā. Šis projekts ir saņēmis abu valstu Nacionālos Kvalitātes sertifikātus un tikko – arī Eiropas Kvalitātes sertifikātu /kopumā Eiropas Kvalitātes sertifikāts ir piešķirts sešiem skolā īstenotajiem projektiem, kas ir ļoti augsts rezultāts/.
Gada balvas fināls norisinājās 10.oktobrī Āgenskalna valsts ģimnāzijā eTwinning nacionālās konferences laikā. Konferencē bija paredzēts, ka katru projektu prezentē skolēni, kuri ir īstenojuši šo projektu. Prezentāciju un finālu vērtēja žūrija, kuras rezultāti būs zināmi 29.oktobrī Latvijas sabiedrības tehnoloģiju eksozīcijas (LatSTE) ietvaros Smiltenē, kad tiks paziņots Gada balvas ieguvējs. Taču – uzvarētāji jau ir visi seši projekti, kuri iekļuva šī nozīmīgā konkursa finālā. Skolēniem bija ekskursija, bet skolotāji strādāja radošajās darbnīcās. Man bija uzticēts vadīt radošo darbnīcu par projektu rakstīšanu konferences dalībniekiem. Priecēja lielā interese par eTwinning darbību un projektu uzsākšanu, jo līdz šim Latvija kā projektu dibinātājvalsts ir bijusi visai kūtra.
Konferences un Gada balvas fināla laikā gūtās atziņas un papildinātā pieredze būs kā nākamais pakāpiens uz veiksmīgu projektu realizēšanu.
eTwinning Gada balvas pasākumā piedalās eTwinning vidē gada laikā īstenotie projekti. Šis projektu konkurss tiek īstenots, pamatojoties uz Eiropas Komisijas Mūžizglītības programmas eTwinning apakšprogrammas izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.
Konkursu organizē un koordinē Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta „eTwinning Nacionālais atbalsta dienests”.
Šogad Gada balvas finālā - starp sešiem finālistiem - ir arī O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 9.klases darba grupas /Alise Sēkliņa, Lāsma Bērziņa, Ingus Graudiņš, Mārcis Lapiņš, Sintija Konovalova un skolotāja I.Tārauda/ un Polijas skolēnu darba grupas realizētais projekts " We're all the same - students from Latvia and Poland" par kopīgo un atšķirīgo divu valstu skolēnu ikdienā un svētku reizēs, mājās un dzīvesvietā. Šis projekts ir saņēmis abu valstu Nacionālos Kvalitātes sertifikātus un tikko – arī Eiropas Kvalitātes sertifikātu /kopumā Eiropas Kvalitātes sertifikāts ir piešķirts sešiem skolā īstenotajiem projektiem, kas ir ļoti augsts rezultāts/.
Gada balvas fināls norisinājās 10.oktobrī Āgenskalna valsts ģimnāzijā eTwinning nacionālās konferences laikā. Konferencē bija paredzēts, ka katru projektu prezentē skolēni, kuri ir īstenojuši šo projektu. Prezentāciju un finālu vērtēja žūrija, kuras rezultāti būs zināmi 29.oktobrī Latvijas sabiedrības tehnoloģiju eksozīcijas (LatSTE) ietvaros Smiltenē, kad tiks paziņots Gada balvas ieguvējs. Taču – uzvarētāji jau ir visi seši projekti, kuri iekļuva šī nozīmīgā konkursa finālā. Skolēniem bija ekskursija, bet skolotāji strādāja radošajās darbnīcās. Man bija uzticēts vadīt radošo darbnīcu par projektu rakstīšanu konferences dalībniekiem. Priecēja lielā interese par eTwinning darbību un projektu uzsākšanu, jo līdz šim Latvija kā projektu dibinātājvalsts ir bijusi visai kūtra.
Konferences un Gada balvas fināla laikā gūtās atziņas un papildinātā pieredze būs kā nākamais pakāpiens uz veiksmīgu projektu realizēšanu.
Īstais darba rādītājs - padarītais
2009-11-14 13:49
Skolotāja Ingrīda
Skolas dzīve ir mērojama ar laika posmiem – no mācību gada sākuma līdz mācību gada beigām, un katrs šis posms ir jāpiepilda ar iespējām, darbiem, lai skolēniem būtu interesanti skolā mācīties un līdzdarboties. Viens tāds bagāts laika posms ir noslēdzies un tagad var, un vajag izvērtēt paveikto. Darbs ar jauniešiem skolā ir darbs arī visa pagasta ietvaros, jo skolas aktivitātes nebeidzas pie tās sliekšņa. Šīs aktivitātes ir atkal likušas ieskanēties skolas un pagasta vārdam gan valstī, gan ārpus tās.
Šogad skolēniem Gaujienas vidusskolā jau zināmajām pieredzēm – darbošanās dažādos pulciņos, dalība Comenius projektā, dalība daudzajos konkursos un olimpiādēs, kur iegūti augsti un ļoti augsti rezultāti, dalība dzejas lasījumos Gaujienas pilsdrupās un O.Vācieša muzejā Rīgā – klāt nākuši jauni izaicinājumi un pilnveidošanās iespējas: eTwinning projekti un pasākumu kopums „Eiropas pavasaris 2009”.
eTwinning /eTwinning ir galvenā Eiropas Savienības eLearning programmas akcija. Tā veicina skolu sadarbību Eiropā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) starpniecību, nodrošinot atbalstu, palīgrīkus un pakalpojumus, lai skolām būtu vieglāk formēt īstermiņa un ilgtermiņa partneraības, jebkura mācību priekšmeta ietvaros veidojot kopīgus projektus./ projekti skolā tiek īstenoti no 2008./2009.gada oktobra. Šajos projektos ir iesaistījušies skolēni no 4.-12.klasei, arī skolotāji – 4.klases audzinātāja A.Palmbaha, mūzikas skolotāja D.Pakalne, skolotāja I.Harkina . Skolotājas līdzdarbojās 4.klases projektā „Traditional folk songs” veiksmīgā realizēšanā, kā rezultātā tika ierakstīta MP3 slovēņu tautasdziesma „Ob bistrem potočku”.
Skolā darbojas vairākas projektu darba grupas, jo – kopumā no oktobra līdz jūnijam realizēti un noslēgti 15 projekti. Ar aizrautību 8.klases projekta darba grupa darbojās Polijas-Latvijas kopīgajā projektā par divu valstu skolēnu ikdienu, svētkiem, dzīvesvietu, tikās čata sesijās, veidoja video. Projekts ir noslēdzies ar darba izvērtējumu, balvu. Iesāktā draudzība turpināsies projekta mājas lapā un e-pastos. Tika noslēgts arī projekts „Eiropas Ziemassvētku koks”, kas visai darba grupa un man ir īpašs, jo tas bija pirmais projekts – mēs visi mācījāmies, kā soli a solim, īstenot darbu. Noslēdzas arī projekts „The holidays and traditions in my country”. Katrs dalībnieks saņems materiālu apkopojumu CD.
Ļoti krāšņs ir 87 dalībnieku no visas Eiropas veidotais projekts „European Spring festival”, kas saņēmis jau sešus Kvalitātes sertifikātus par veiksmīgu realizāciju un inovāciju.
Skolēnu un skolotājas ieguldītais darbs ir novērtēts: jau pieci projekti ir saņēmuši augstāko valsts apbalvojumu – Nacionālo Kvalitātes sertifikātu, ko piešķir Nacionālais Atbalsta Dienests /Latvija/ un Centrālais Atbalsta Dienests /Beļģija/.
Šogad pirmo reizi skola kļuva par pasākumu kopuma „Eiropas pavasaris 2009” dalībnieci un iesaistījās aktivitātēs. Skolēniem tika dota iespēja iesaistīties aktivitātēs, kas vērsa uzmanību uz debati, mijiedarbību un Eiropas tēmu atspoguļojumu. Pavasaris deva iespēju jaunajiem pilsoņiem izteikt savus viedokļus un būt uzklausītiem Eiropā. Skolas kluba „Māja” vienības „Kāpnes” dalībnieki bija aktīvi šī pasākumu kopuma dalībnieki, jo tieši viņi piedalījās tiešsaistes debatēs, kad mūsu skola tika trīs reizes izvirzīta dalībai debatēs ar Eiropā pazīstamiem cilvēkiem. Debatējām jeb tiešsaistē tērzējām par aktuālām tēmām ar Eiropas Parlamenta prezidentu H.G.Poteringu, franču rakstnieku Marku Leviju /Marc Levy/ un Margotu Valstrēmu /Margot Wallström / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, kura atbild par starpiestāžu attiecībām un komunikācijas stratēģiju.
Skolēni-tiešsaistes tērzēšanas dalībnieki domā, ka tāda iespēja bija vērtīga.
I.Ģērmane: „Tā kā esmu piedalījusies visos čatos, tad man tā ir liela pieredze un iespēja uzdot savus jautājumus pazīstamām personām. Šī akcija ir izdevusies un es uzskatu, ka katra minūte, ko tai veltīju, bija tā vērta!”
D.Lārmane: „Tērzēju ar Marku Leviju. Esmu priecīga, ka bija tāda iespēja, jo tā deva jaunus iespaidus un emocijas. Tā sajūta, ka tev atbild cilvēks, kas to dara ar lielāko pašatdevi un vēlas atbildēt uz visiem jautājumiem – tas tiešām ir patīkami!”
Skolā notika divas Pavasara spēles – „Ceļojums a Eiropu” un „Liec uz Eiropu!”, kā arī – aktivitātes „Atgriezties skolā!” ietvaros – tikšanās ar Valsts Probācijas dienesta Alūksnes struktūrnodaļas darbiniecēm L.Bondarevu un A.Romānovu, kuras laikā skolēni uzzināja par dienesta izveides vēsturi un funkcijām.
Par veiksmīgu dalību pasākumu kopumā „Eiropas pavasaris 2009” ir saņemts sertifikāts, ko parakstījuši Eiropas Parlamenta pārstāvji.
Katrs darbiņš, katra dalība noteikti ir bagātinājuši šo mācību gadu ar jaunu un vērtīgu pieredzi, sevis pilnveidošanu. Un – vasara ir laiks, kad var sakrāt enerģiju jaunajam darba cēlienam, ko interesantu un daudzveidīgu padarīt ir tikai mūsu pašu spēkos.
Lai skaista vasara visiem aktivitāšu dalībniekiem!
Skolas dzīve ir mērojama ar laika posmiem – no mācību gada sākuma līdz mācību gada beigām, un katrs šis posms ir jāpiepilda ar iespējām, darbiem, lai skolēniem būtu interesanti skolā mācīties un līdzdarboties. Viens tāds bagāts laika posms ir noslēdzies un tagad var, un vajag izvērtēt paveikto. Darbs ar jauniešiem skolā ir darbs arī visa pagasta ietvaros, jo skolas aktivitātes nebeidzas pie tās sliekšņa. Šīs aktivitātes ir atkal likušas ieskanēties skolas un pagasta vārdam gan valstī, gan ārpus tās.
Šogad skolēniem Gaujienas vidusskolā jau zināmajām pieredzēm – darbošanās dažādos pulciņos, dalība Comenius projektā, dalība daudzajos konkursos un olimpiādēs, kur iegūti augsti un ļoti augsti rezultāti, dalība dzejas lasījumos Gaujienas pilsdrupās un O.Vācieša muzejā Rīgā – klāt nākuši jauni izaicinājumi un pilnveidošanās iespējas: eTwinning projekti un pasākumu kopums „Eiropas pavasaris 2009”.
eTwinning /eTwinning ir galvenā Eiropas Savienības eLearning programmas akcija. Tā veicina skolu sadarbību Eiropā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) starpniecību, nodrošinot atbalstu, palīgrīkus un pakalpojumus, lai skolām būtu vieglāk formēt īstermiņa un ilgtermiņa partneraības, jebkura mācību priekšmeta ietvaros veidojot kopīgus projektus./ projekti skolā tiek īstenoti no 2008./2009.gada oktobra. Šajos projektos ir iesaistījušies skolēni no 4.-12.klasei, arī skolotāji – 4.klases audzinātāja A.Palmbaha, mūzikas skolotāja D.Pakalne, skolotāja I.Harkina . Skolotājas līdzdarbojās 4.klases projektā „Traditional folk songs” veiksmīgā realizēšanā, kā rezultātā tika ierakstīta MP3 slovēņu tautasdziesma „Ob bistrem potočku”.
Skolā darbojas vairākas projektu darba grupas, jo – kopumā no oktobra līdz jūnijam realizēti un noslēgti 15 projekti. Ar aizrautību 8.klases projekta darba grupa darbojās Polijas-Latvijas kopīgajā projektā par divu valstu skolēnu ikdienu, svētkiem, dzīvesvietu, tikās čata sesijās, veidoja video. Projekts ir noslēdzies ar darba izvērtējumu, balvu. Iesāktā draudzība turpināsies projekta mājas lapā un e-pastos. Tika noslēgts arī projekts „Eiropas Ziemassvētku koks”, kas visai darba grupa un man ir īpašs, jo tas bija pirmais projekts – mēs visi mācījāmies, kā soli a solim, īstenot darbu. Noslēdzas arī projekts „The holidays and traditions in my country”. Katrs dalībnieks saņems materiālu apkopojumu CD.
Ļoti krāšņs ir 87 dalībnieku no visas Eiropas veidotais projekts „European Spring festival”, kas saņēmis jau sešus Kvalitātes sertifikātus par veiksmīgu realizāciju un inovāciju.
Skolēnu un skolotājas ieguldītais darbs ir novērtēts: jau pieci projekti ir saņēmuši augstāko valsts apbalvojumu – Nacionālo Kvalitātes sertifikātu, ko piešķir Nacionālais Atbalsta Dienests /Latvija/ un Centrālais Atbalsta Dienests /Beļģija/.
Šogad pirmo reizi skola kļuva par pasākumu kopuma „Eiropas pavasaris 2009” dalībnieci un iesaistījās aktivitātēs. Skolēniem tika dota iespēja iesaistīties aktivitātēs, kas vērsa uzmanību uz debati, mijiedarbību un Eiropas tēmu atspoguļojumu. Pavasaris deva iespēju jaunajiem pilsoņiem izteikt savus viedokļus un būt uzklausītiem Eiropā. Skolas kluba „Māja” vienības „Kāpnes” dalībnieki bija aktīvi šī pasākumu kopuma dalībnieki, jo tieši viņi piedalījās tiešsaistes debatēs, kad mūsu skola tika trīs reizes izvirzīta dalībai debatēs ar Eiropā pazīstamiem cilvēkiem. Debatējām jeb tiešsaistē tērzējām par aktuālām tēmām ar Eiropas Parlamenta prezidentu H.G.Poteringu, franču rakstnieku Marku Leviju /Marc Levy/ un Margotu Valstrēmu /Margot Wallström / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, kura atbild par starpiestāžu attiecībām un komunikācijas stratēģiju.
Skolēni-tiešsaistes tērzēšanas dalībnieki domā, ka tāda iespēja bija vērtīga.
I.Ģērmane: „Tā kā esmu piedalījusies visos čatos, tad man tā ir liela pieredze un iespēja uzdot savus jautājumus pazīstamām personām. Šī akcija ir izdevusies un es uzskatu, ka katra minūte, ko tai veltīju, bija tā vērta!”
D.Lārmane: „Tērzēju ar Marku Leviju. Esmu priecīga, ka bija tāda iespēja, jo tā deva jaunus iespaidus un emocijas. Tā sajūta, ka tev atbild cilvēks, kas to dara ar lielāko pašatdevi un vēlas atbildēt uz visiem jautājumiem – tas tiešām ir patīkami!”
Skolā notika divas Pavasara spēles – „Ceļojums a Eiropu” un „Liec uz Eiropu!”, kā arī – aktivitātes „Atgriezties skolā!” ietvaros – tikšanās ar Valsts Probācijas dienesta Alūksnes struktūrnodaļas darbiniecēm L.Bondarevu un A.Romānovu, kuras laikā skolēni uzzināja par dienesta izveides vēsturi un funkcijām.
Par veiksmīgu dalību pasākumu kopumā „Eiropas pavasaris 2009” ir saņemts sertifikāts, ko parakstījuši Eiropas Parlamenta pārstāvji.
Katrs darbiņš, katra dalība noteikti ir bagātinājuši šo mācību gadu ar jaunu un vērtīgu pieredzi, sevis pilnveidošanu. Un – vasara ir laiks, kad var sakrāt enerģiju jaunajam darba cēlienam, ko interesantu un daudzveidīgu padarīt ir tikai mūsu pašu spēkos.
Lai skaista vasara visiem aktivitāšu dalībniekiem!
Zandvoort aan Zee. Nīderlande.
2009-11-14 13:45
Ingrīda Tārauda
“Katru gadu Eiropā tiek rīkoti Profesionālās attīstības semināri /PAS/ skolotājiem, kuri aktīvi darbojas eTwinning projektā. Uz šī gada pirmo PAS, kas notiek Nīderlandē, no Latvijas dodas Sērmūkšu pamatskolas direktore Ilze Šmate, kā arī O.Vācieša Gaujienas vidusskolas skolotāja Ingrīda Tārauda-Šakova.
Šis brauciens ir nopelnīts ar aktīvu darbību eTwinning projektu realizēšanā. eTwinning dalībnieku aktivitāti izvērtē un norīkojumu uz semināriem veic eTwinning Nacionālais atbalsta dienests.” – rakstīts februāra eTwinning elektroniskajā informatīvajā biļetenā.
Kas ir eTwinning? eTwinning ir Comenius apakšprogramma un tas ir Eiropas Savienības dalībvalstu skolu sadarbības projekts interneta vidē. Jau 2009.gada februārī aktīvo eTwinning lietotāju skaits ir 57 953, bet 2005.gadā bija – 7000 lietotāju. Projekti var būt īslaicīgi, bet var būt arī ilglaicīgi, neizslēdz arī apmaiņas vizītes.
Laikā no 5.-7.februārim Nīderlandes pilsētā pie jūras Zandvortā /Zandvoort aan zee/ notika attīstības seminārs “Creativity and Innovation” /”Kreativitāte un inovācijas”. Šis ir arī kreativitātes un inovāciju gads Eiropā/, kurā skolotāji, kas piedalās eTwinning projektos, mācījās, apguva jaunu pieredzi. Seminārā piedalījās vairāk nekā 70 skolotāji no Eiropas valstīm: Zviedrijas, Norvēģijas, Spānijas, Itālijas, Lielbritānijas, Īrijas, Francijas, u.c.
Semināra atklāšanas dienā, pēc svinīgās uzrunas, sekoja dalībskolu prezentācijas /pirms semināra katrai skolai, kas iesaistīta projektā un norīkota uz šo semināru, vajadzēja sagatavot video par savu skolu un projektu, projektiem vai arī – plakātu, kas citiem sniegtu informāciju par skolu un projektu/. Abu Latvijas skolu video bija starp pirmajiem iesūtītajiem, arī tie tika demonstrēti.
Nīderlandes pārstāvji – skolotāji un skolēni – prezentēja savus projektus, pastāstīja, kā viņi ir strādājuši ar projektiem. Pieredze darbā ar eTwinning projektiem Nīderlandē un arī citās ES valstīs ir patiesi liela.
Strādājot darba grupās – Internacionālo projektu ideju ģenerēšana, eTwinning darba vide, Improvizāciju teātris, 21.gadsimts /Informāciju Tehnoloģijas 21.gs./ Darbs bija saplānots un interesants. Katra grupa izgāja šo darbnīcu apli un prezentēja savu paveikto. Ideju ģenerēšanas darbnīcā skolotāji stāstīja par savu rītu, jo tāds bija iespējamā projekta temats. Bija interesanti uzzināt, kāds ir kolēģu rīts Slovēnijā, Portugālē, Ungārijā /ar viņiem bijām vienā darba grupā/. Nākošajā – praktiski-teorētiskajā nodarbībā apguvām jaunu pieredzi darbā ar eTwinning darba vidi, kas ir privāta katram kopīgā projektā iesaistītajam skolotājam. Bet Improvizāciju teātrī mācījāmies dažādās situācijās rast izeju, atraisīties. Visbeidzot – 21.gadsimts ar jaunajām tehnoloģijām un to iespējām, arī – teorētiski-praktiska darbnīca. Tās darba gaitā tika apgūtas prasmes strādāt ar jauniem IT rīkiem un programmām, kas palīdzēs veidot projektu darbu atraktīvāku un interesantāku, saistošāku skolēniem.
Kontaktējoties ar kolēģiem no citām valstīm - uzzinājām par eTwinning projektu realizēšanas pieredzi, sasniegumiem un nākotnes plāniem. Semināra laikā arī mēs –abas Latvijas skolas - iesaistījāmies jaunā projektā „Traditional folk songs”, ko piedāvāja kolēģis no Portugāles. Martā šis projekts startēs.
Semināra laikā ir iegūta vērtīga pieredze projektu veiksmīgai realizēšanai un arī informācija par moderno tehnoloģiju izmantošanas plašākām iespējām mācību procesā. Ir nodibināti arī personīgi kontakti ar citu valstu pārstāvjiem, kas būtiski palīdzēs nākotnes projektu īstenošanā.
Šī pieredze un informācija tiks izmantota turpmāk plānojot un popularizējot eTwinning darbību Latvijā, jo ir tā, ka pietrūkst informācijas gan skolēniem, gan vecākiem par šo projektu vērtību un iespējām.
Katram semināra dalībniekam tika izsniegts Sertifikāts.
Semināra dienas bija piepildītas ar darbu un pieredzes apmaiņu, tāpēc ekskursijām, lai iepazītu Zandvortu un netālo Amsterdamu – bija ļoti maz laika. Taču – atrodoties Zandvortas viesnīcā, kur arī notika viss darbs, nevarējām neizmantot brīdi un neaiziet uz jūru. Zandvorta atrodas jūras krastā, agrāk te ir bijis zvejnieku ciems, no kura pakāpeniski izveidojusies tūristu iecienīta pilsēta. Jūra sagaidīja nemierīga saulrietā. Amsterdama, protams, pārsteidz katru. Milzīga, bet nesteidzīga pilsēta, kur viss notiek brīvi un labvēlīgi. Suvenīru veikaliņos valda tulpju, marihuānas simbolikas kults. Ielās – velosipēdistu sasaukšanās, taurīšu skaņas kādam neuzmanīgam tūristam, kurš uzkāpis uz velosipēdistu ceļa. Un neviltota pieklājība. Radās iespaids, ka Nīderlandi vajag izbaudīt nesteidzoties. Tāpēc – atgriezties tajā vēl vajag noteikti. Bet jāatceras, ka Nīderlande nav tikai tulpju zeme, tā ir arī inovāciju, kreativitātes un labsirdības zeme.
“Katru gadu Eiropā tiek rīkoti Profesionālās attīstības semināri /PAS/ skolotājiem, kuri aktīvi darbojas eTwinning projektā. Uz šī gada pirmo PAS, kas notiek Nīderlandē, no Latvijas dodas Sērmūkšu pamatskolas direktore Ilze Šmate, kā arī O.Vācieša Gaujienas vidusskolas skolotāja Ingrīda Tārauda-Šakova.
Šis brauciens ir nopelnīts ar aktīvu darbību eTwinning projektu realizēšanā. eTwinning dalībnieku aktivitāti izvērtē un norīkojumu uz semināriem veic eTwinning Nacionālais atbalsta dienests.” – rakstīts februāra eTwinning elektroniskajā informatīvajā biļetenā.
Kas ir eTwinning? eTwinning ir Comenius apakšprogramma un tas ir Eiropas Savienības dalībvalstu skolu sadarbības projekts interneta vidē. Jau 2009.gada februārī aktīvo eTwinning lietotāju skaits ir 57 953, bet 2005.gadā bija – 7000 lietotāju. Projekti var būt īslaicīgi, bet var būt arī ilglaicīgi, neizslēdz arī apmaiņas vizītes.
Laikā no 5.-7.februārim Nīderlandes pilsētā pie jūras Zandvortā /Zandvoort aan zee/ notika attīstības seminārs “Creativity and Innovation” /”Kreativitāte un inovācijas”. Šis ir arī kreativitātes un inovāciju gads Eiropā/, kurā skolotāji, kas piedalās eTwinning projektos, mācījās, apguva jaunu pieredzi. Seminārā piedalījās vairāk nekā 70 skolotāji no Eiropas valstīm: Zviedrijas, Norvēģijas, Spānijas, Itālijas, Lielbritānijas, Īrijas, Francijas, u.c.
Semināra atklāšanas dienā, pēc svinīgās uzrunas, sekoja dalībskolu prezentācijas /pirms semināra katrai skolai, kas iesaistīta projektā un norīkota uz šo semināru, vajadzēja sagatavot video par savu skolu un projektu, projektiem vai arī – plakātu, kas citiem sniegtu informāciju par skolu un projektu/. Abu Latvijas skolu video bija starp pirmajiem iesūtītajiem, arī tie tika demonstrēti.
Nīderlandes pārstāvji – skolotāji un skolēni – prezentēja savus projektus, pastāstīja, kā viņi ir strādājuši ar projektiem. Pieredze darbā ar eTwinning projektiem Nīderlandē un arī citās ES valstīs ir patiesi liela.
Strādājot darba grupās – Internacionālo projektu ideju ģenerēšana, eTwinning darba vide, Improvizāciju teātris, 21.gadsimts /Informāciju Tehnoloģijas 21.gs./ Darbs bija saplānots un interesants. Katra grupa izgāja šo darbnīcu apli un prezentēja savu paveikto. Ideju ģenerēšanas darbnīcā skolotāji stāstīja par savu rītu, jo tāds bija iespējamā projekta temats. Bija interesanti uzzināt, kāds ir kolēģu rīts Slovēnijā, Portugālē, Ungārijā /ar viņiem bijām vienā darba grupā/. Nākošajā – praktiski-teorētiskajā nodarbībā apguvām jaunu pieredzi darbā ar eTwinning darba vidi, kas ir privāta katram kopīgā projektā iesaistītajam skolotājam. Bet Improvizāciju teātrī mācījāmies dažādās situācijās rast izeju, atraisīties. Visbeidzot – 21.gadsimts ar jaunajām tehnoloģijām un to iespējām, arī – teorētiski-praktiska darbnīca. Tās darba gaitā tika apgūtas prasmes strādāt ar jauniem IT rīkiem un programmām, kas palīdzēs veidot projektu darbu atraktīvāku un interesantāku, saistošāku skolēniem.
Kontaktējoties ar kolēģiem no citām valstīm - uzzinājām par eTwinning projektu realizēšanas pieredzi, sasniegumiem un nākotnes plāniem. Semināra laikā arī mēs –abas Latvijas skolas - iesaistījāmies jaunā projektā „Traditional folk songs”, ko piedāvāja kolēģis no Portugāles. Martā šis projekts startēs.
Semināra laikā ir iegūta vērtīga pieredze projektu veiksmīgai realizēšanai un arī informācija par moderno tehnoloģiju izmantošanas plašākām iespējām mācību procesā. Ir nodibināti arī personīgi kontakti ar citu valstu pārstāvjiem, kas būtiski palīdzēs nākotnes projektu īstenošanā.
Šī pieredze un informācija tiks izmantota turpmāk plānojot un popularizējot eTwinning darbību Latvijā, jo ir tā, ka pietrūkst informācijas gan skolēniem, gan vecākiem par šo projektu vērtību un iespējām.
Katram semināra dalībniekam tika izsniegts Sertifikāts.
Semināra dienas bija piepildītas ar darbu un pieredzes apmaiņu, tāpēc ekskursijām, lai iepazītu Zandvortu un netālo Amsterdamu – bija ļoti maz laika. Taču – atrodoties Zandvortas viesnīcā, kur arī notika viss darbs, nevarējām neizmantot brīdi un neaiziet uz jūru. Zandvorta atrodas jūras krastā, agrāk te ir bijis zvejnieku ciems, no kura pakāpeniski izveidojusies tūristu iecienīta pilsēta. Jūra sagaidīja nemierīga saulrietā. Amsterdama, protams, pārsteidz katru. Milzīga, bet nesteidzīga pilsēta, kur viss notiek brīvi un labvēlīgi. Suvenīru veikaliņos valda tulpju, marihuānas simbolikas kults. Ielās – velosipēdistu sasaukšanās, taurīšu skaņas kādam neuzmanīgam tūristam, kurš uzkāpis uz velosipēdistu ceļa. Un neviltota pieklājība. Radās iespaids, ka Nīderlandi vajag izbaudīt nesteidzoties. Tāpēc – atgriezties tajā vēl vajag noteikti. Bet jāatceras, ka Nīderlande nav tikai tulpju zeme, tā ir arī inovāciju, kreativitātes un labsirdības zeme.
eTwinning aktivitātes skolā
2009-11-14 13:43
No oktobra notiek aktivitātes eTwinning projektā "The traditions and holidays in my country" ar Polijas un Rumānijas skolām. Šajā projektā darbojas 8.klases skolēni: Mārcis, Edgars, Līga, Kristīne, Juris, Ingus, Ivo. Regulāri tiek gatavota informācija par svētkiem un tradīcijām savā valstī, skolēniem ir dotas tiesības ieiet projekta darba vidē un pašiem iepazīties ar materiāliem.
2009.gads iesākās ar vairākiem projektiem, kuros piedalās tieši darba grupas, kā arī - gandrīz visi skolēni netieši, jo ir projekti, kuros skolēni stundu laikā darbojoties noteiktās tēmas ietvaros - interaktīvi attīsta projekta idejas.
Un tā - semināra laikā Nīderlandē, kopā ar kolēģiem no Portugāles, Slovēnijas, Nīderlandes un Latvijas, tika nodibināts projekts "Traditional folk songs". Šis projekts startēja martā, bet februārī - projekta koordinatori izveidoja projekta mājaslapu, kurā strādā skolotāji - ievieto materiālus /mēs ievietojām video par skolu un visu laiku ievietojam arī fotogrāfijas, materiālus par Dziesmu un deju svētkiem/, raksta komentārus, šī lapa ir pieejama arī skolēniem, bet administratori viņiem nedod tiesības pievienoties šai lapai. Projektā piedalās mūsu skolas 4.klasīte, kuri jau izpildīja pirmo uzdevumu - filmējās video un sūtīja sveicienus saviem projektu biedriem citās valstīs. Skolotāja Ingrīda salika video kopā un tas jau ir skatāms mājaslapā. Liels paldies labajiem palīgiem - 4.klases audzinātājai Aijai, mūsu operatorītei - skolotājai Ilvai, mūzikas skolotājai Dagnijai, kura ir piekritusi palīdzēt dziesmu sagatavošanā. Nākamais projekta solis - katra no dalībvalstīm ievietos darba vidē savu tradicionālo tautas dziesmu un mēs varēsim izvēlēties, kuras 2-3 dziesmas mācīsimies dziedāt! Šis projekts sasaucas ar Eiropas pavasara 2009 aktivitāti - savas valsts tautasdziesmas ilustrācijas zīmēšanu, un ir iekļauts mūsu projektā. Projekts noslēgsies oktobrī.
Kopā ar Polijas skolu izveidots pavisam jauns projekts "We're all the same - students from Poland and Latvia", kura ideja ir - tikai divu valstu un tikai divu skolu iesaiste. Šajā projektā piedalās 8.klases skolēni Mārcis, Ingus, Lāsma, Sintija, Kristīne, Edgars, Alise. Pirmie soļi - prezentācijas par sevi. Izveidota projekta mājaslapa, skolēniem tiek dota iespēja tai pievienoties. Tāpat - šajā projektā tiek dota iespēja skolēniem pievienoties eTwinning darba videi.
Tā kā abi projekti "Traditional folk songs" un "We're all the same - students from Poland and Latvia" ir ar mazu dalībnieku skaitu - ir iespēja plašāk informēt visus interesentus ar projekta aktivitātēs tapušajiem rezultātiem, krievu valodas kabinetā varēs apskatīt materiālus.
Projekta "Europe's Christmas tree" darba grupa /daļēji/ no ziemas ir pārcēlusies uz pavasari! Aktīvi jaunajā skaistajā projektā "European Spring festival" ir iesaistījušies - Vendija, Baiba, Eva, Linda, Madara /visas meitenes ir no 6.kl./, Arnolds /7.kl./, Lāsma un Elīna /5.kl./. Projektā ir 54 dalībskolas, kas nav produktīvi, jo samazina kvalitātes pakāpi iepazīties ar visiem materiāliem, jo projektā darba vidē skolēniem nav dota atļauja pašiem pievienoties un strādāt. Taču - mēs ļoti cenšamies iepazīties ar pavasari daudzajās Eiropas vietās. Projektā būs jāveic: prezentācijas par sevi un skolu, pavasaris savā valstī, pavasara dziesmas, zīmējumi, fotogrāfijas, svētki, leģendas, populāri mīti par pavasari. Arī projektam par pavasari ir izveidots savs blogs Internetā un pieejams kā atsevišķa lapa.
Ļoti nopietns projekts ir "Art photography and Maths", kurā piedalās Anžela, Madara, Baiba /meitenes no 11.kl./, Ingus un Mārcis /abi no 8.kl./. Projekts balstīts uz skolēnu radošumu - esejas, fotogrāfijas, zīmējumi. Arī šim projektam ir ļoti daudz dalībskolu.
Projekts "Music of the World for all Children". Skolēniem būs jāgatavojas semināriem, kur jāpārstāv valsts - sava vai izvēles, un būs jāstāsta par kultūru šajā valstī. Projekta rezultāti būs arī kolektīvā DVD/CD.
/Protams, katra projekta noslēgumā visi materiāli tiek apkopoti koordinatoru un dalībnieku pieņemtajos apkopošanas veidos un formās./ Projektā izteica vēlmi piedalīties 8.klases skolēni /Ingus, Alise, Lāsma, Sintija, Edgars/.
Visbeidzot ir Eiropas skaistāko ainavu projekts, kura rezultāti būs - skatu kartes ar skaistāko vietu attēlu, mājaslapa.
Tā mēs strādājam!
Comenius projekti O.Vācieša Gaujienas vidusskolā
2009-11-21 17:23
L.Kapača, projekta koordinatore
Pirmais projekts sākās 2004.gadā un noslēdzās 2007.gadā. Tas bija trīsgadīgs skolu attīstības projekts, kura galvenā tematika bija ekoloģiskā izglītība, nosaukums - „Metodoloģiju salīdzinājums Eiropas ilgstošai attīstībai”. Mūsu partneri bija La Specijas skola Itālija (koordinātvalsts). Adijamanas skola Turcijā, Matasari skola Rumānijā un Māstrihtas skola Nīderlandē. Projekta mērķi:
1.Veicināt ekoloģiskās izglītības attīstību kā skolas ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumu.
2.Sekmēt skolēnu izpratnipar vides ekoloģisko aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību.
3.Izpētīt un aizgūt projekta dalībvalstu pieredzi, metodes un aktivitātes ekoloģiskajā attīstībā.
Otrais projekts sākās 2007.gadā un beidzās 2009.gadā par tematu „Atver logu uz Eiropu”. Mūsu partneri - Hennef ģimnāzija Vācijā (koordinātskola), Paternas vidusskola Spānijā un Istekas privātskola Turcijā. Projekta mērķi:
1.Veidot skolēnu izpratni par projekta partnervalstu kultūras un sociālo dzīvi, veicinot starpkultūru dialogu.
2.Iepazīt un salīdzināt jauniešu vērtības, likumus un tiesības, motivējot skolēnus demokrātijas veicināšanai.
Projekta darbība tika vērsta uz iespēju skolēniem un skolotājiem iepazīt citu Eiropas valstu dzīvi dažādos aspektos, paplašinot izpratni par sociālo un kultūras dzīvi, deva iespēju salīdzināt , atklāt un novērtēt kopīgo un atšķirīgo projekta dalībvalstīs. Projekta gaitā starp skolām tika izstrādāti 4 nozīmīgākie darbi:
1.Ceļvedis par savu skolu, novadu, valsti.
2.Jauniešu likumi un tiesības.
3.Izdzīvošanas vārdnīca.
4.Kopīga stāstu grāmata.
Comenius partneri Gaujienā
2009-11-14 13:48
Lūcija Kapača, projekta koordinatore
„Ziedošo ceriņu smaržu Gaujienā mēs nekad neaizmirsīsim,” šo atziņu mēs saņēmām kopā ar pateicības vārdiem par projekta Comenius dalībnieku uzņemšanu Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā.
Maija pēdējā nedēļa Gaujienā bija iespaidiem bagāta – ar skolas projekta darba, sporta, Zinību dienas aktivitātēm, ar dažādās valodās skanošām cilvēku balsīm caur ziedošo ceriņu krāsām un smaržām.
Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola uzņēma projekta Comenius dalībniekus – 14 skolēnus un 8 skolotājus – no Spānijas, Turcijas un Vācijas, lai noslēguma sanāksmē izvērtētu paveikto projektā, iepazītos ar noslēguma darbu – kopīgo stāstu grāmatu par spilgtākajiem katras dalībvalsts svētkiem un to svinēšanas tradīcijām un kopā darbotos izplānotajos pasākumos. Visi – gan skolēni, gan skolotāji – aizrautīgi iesaistījās mūsu skolotāju vadītajās četrās radošajās – mūzikas, rokdarbu un divās mākslas - darbnīcās un pašu izveidotos darbus aizveda uz savu zemi, bet mūsu skolēnu sniegto koncertu papildināja ar iemācītajām dziesmām un rotaļām. Tāpat viesiem bija patīkami iepazīties ar mūsu skolas dzīvi, kā arī interesantāko mūsu pagastā un Alūksnē.
Ticam, ka spilgtā atmiņā paliks Gaujiena, kuru iepazīt palīdzēja bijusī angļu valodas skolotāja Dzintra Račevska, liela savas vietas patriote ar dziļām zināšanām par mūsu kultūrvēsturisko pagastu, interesanta un aizrautīga ekskursijas vadītāja. Par to liecina kaut vai Stambulas skolas direktora teiktais vēlējums – ticēt, ka arī mēs, maza un daudz cietusi tauta, gūsim panākumus un varam lepoties ar savu saglabāto kultūru. Šīs lielās Stambulas skolas vadītājs ir gandarīts par iepazīto Latvijā, jo viņa mērķis bija redzēt un izprast mūsu tautas tradīcijas, kultūru un vēsturi. Mūsu ciemiņi sajūsminājās arī par Alūksnes Dabas muzeja vērtībām, brīnišķīgo dabu, Rīgas, īpaši Vecrīgas, skaistumu, bet, iepazīstot skolu, atzina, ka mums ir fantastiski skolēni un skolas vide.
Mūsu skolēni ļoti ātri sadraudzējās ar ciemiņiem, kurus uzņēma ģimenēs. Ikdienā mēs īpaši nepievēršam uzmanību pozitīvajam, kas ir cilvēkos – izpalīdzībai, atsaucībai, sirsnībai cilvēku attiecībās, bet šādās reizēs to var spilgti pamanīt. Mūsu ciemiņi arī uzsvēra šīs īpašības savās viesģimenēs, un lielu paldies mēs sakām mūsu skolēniem un viņu vecākiem: Lauras Andrītes, Ditas Lārmanes, Sabīnes un Ievas Ģērmaņu, Ilvas Tučas, Lūcijas Krišjānes, Jāņa Guoģa, Mārča Lapiņa, Beātes Purmales un Kristas Ķelpas ģimenēm par sirsnīgo uzņemšanu. Ieguvēji šoreiz ir gan vieni, gan otri – jauna pieredze, jauni kontakti un draugi.
Projekts Comenius ļauj satikties lielām un mazām skolām no lielām un mazām valstīm, mācīties vienam no otra un novērtēt arī savas priekšrocības, saprast, ka mums arī ir daudz kas labs.
Ticam, ka spilgtā atmiņā paliks Gaujiena, kuru iepazīt palīdzēja bijusī angļu valodas skolotāja Dzintra Račevska, liela savas vietas patriote ar dziļām zināšanām par mūsu kultūrvēsturisko pagastu, interesanta un aizrautīga ekskursijas vadītāja. Par to liecina kaut vai Stambulas skolas direktora teiktais vēlējums – ticēt, ka arī mēs, maza un daudz cietusi tauta, gūsim panākumus un varam lepoties ar savu saglabāto kultūru. Šīs lielās Stambulas skolas vadītājs ir gandarīts par iepazīto Latvijā, jo viņa mērķis bija redzēt un izprast mūsu tautas tradīcijas, kultūru un vēsturi. Mūsu ciemiņi sajūsminājās arī par Alūksnes Dabas muzeja vērtībām, brīnišķīgo dabu, Rīgas, īpaši Vecrīgas, skaistumu, bet, iepazīstot skolu, atzina, ka mums ir fantastiski skolēni un skolas vide.
Mūsu skolēni ļoti ātri sadraudzējās ar ciemiņiem, kurus uzņēma ģimenēs. Ikdienā mēs īpaši nepievēršam uzmanību pozitīvajam, kas ir cilvēkos – izpalīdzībai, atsaucībai, sirsnībai cilvēku attiecībās, bet šādās reizēs to var spilgti pamanīt. Mūsu ciemiņi arī uzsvēra šīs īpašības savās viesģimenēs, un lielu paldies mēs sakām mūsu skolēniem un viņu vecākiem: Lauras Andrītes, Ditas Lārmanes, Sabīnes un Ievas Ģērmaņu, Ilvas Tučas, Lūcijas Krišjānes, Jāņa Guoģa, Mārča Lapiņa, Beātes Purmales un Kristas Ķelpas ģimenēm par sirsnīgo uzņemšanu. Ieguvēji šoreiz ir gan vieni, gan otri – jauna pieredze, jauni kontakti un draugi.
Projekts Comenius ļauj satikties lielām un mazām skolām no lielām un mazām valstīm, mācīties vienam no otra un novērtēt arī savas priekšrocības, saprast, ka mums arī ir daudz kas labs.
/pārpublicēts no www.aluksniesiem.lv/
