Dzejas vārdi bēniņos

8.novembrī plkst.15.00 skolas bēniņi atdzīvojās - skanēja balsis, smiekli, pārsteiguma izsaucieni, ka "te ir tik balts, kā ziemā!", "brr, vai, kurš tad to varēja padomāt, ka bēniņus neviens neapkurina!". Kas te notika? Vienība "Kāpnes" kārtējo reizi bija atradusi netradicionālu vietu Netradicionālo dzejas lasījumi sarīkošanai un uz tikšanos bija aicinājusi jaunos autorus - Kitiju Ceriņu, Kristīni Ozoliņu /abas R.Antones Literārās prēmijas laureātes/, Ilzi Valtiņu un Līgu Sabuli - un klausītājus. Šoreiz klausītāju bija krietni vairāk nekā pašu dzejas vārdu autoru un tas organizatoros viesa cerību dzirksteli, ka dzejas pasākumi ir nepieciešami arī turpmāk! Krēsloja. Izdomas bagātie jaunieši ātri vien sameklēja lukturīti un devās meklēt autorus, tie bija noslēpušies dažādās bēniņu vietās zem atslēgas vārdiem un - klausītājiem nācās atminēt, kurš autors slēpjas skapī ar vārdu "Dziesma", kurš - aiz sijas ar vārdu "Dvēsele" /atslēgas vārdus ieteica paši autori minot viņiem raksturīgāko/. Tiklīdz autors tika atminēts - klausītāji varēja baudīt dzīvinošo dzejas vārdu autora izpildījumā. Pasākuma laikā klausītāju rindas kļuva vēl kuplākas, jo ieradās 6.klases puiši, kuri dzejas dēļ bija pārtraukuši savus sporta treniņus.
Pēc dzejas lasījumiem - visiem tika iedotas "Pasaules kafejnīcas" darba lapas ar vairākiem jautājumiem. Gan autoriem, gan klausītājiem bija jāatbild uz jautājumiem, piemēram, "Kāpēc es šeit esmu?" Klausītāji atbildēja, ka viņus interesē dzeja, bet autori - ka viņiem bija jāpiedalās! Tāpat uzzinājām, ka autoram būt tomēr nav viegli, jo visu laiku jāraksta. Tā teica paši autori, bet klausītāji gan atzina, ka autoram būt ir viegli, jo - raksti tik un viss.
Kamēr tika veikts nākošais "autorus vienojošais uzdevums" - katrs autors izrakstīja no kāda sava dzejoļa trīs rindas un atdeva klausītāju pārstāvim, kuram vajadzēja izveidot vienu dzejoli no visām uzrakstītajām rindām, tādējādi vienojot tik dažādos autorus, kaut vai uz mirkli, vienā kopīgā dzejas ceļā - tikmēr pārējie, lai sasildītos, dziedāja un spēlēja "Ādamam bij' septiņ' dēli...".
Beigās - atzinums, ka brīnišķīgi pozitīvā gaisotne bēniņos ir iedzīvināta un bija vērts pavadīt gandrīz stundu vietā, kur nekad vēl nebija skanējusi dzeja!