Paula Pelaka, 8.klase
"..tik jauka ekskursija!"
Šā gada 22.oktobrī ekskursijā devās 5. un 8.klase. Mums bija dota lieliska iespēja apskatīt Smiltenes novadu. Laika apstākļi gan mūs nelutināja un pirmais slapjais sniegs ar vēju rīta pusi padarīja pavisam nemīlīgu. Neskatoties uz to visu - mēs sēdējām lielajā autobusā un pirmais, ko devāmies apskatīt - bija Launkalnes "Granula Invest". Tur mēs apskatījām skaidu "klintis", lielo krāsni, kurā bija iespaidīga temperatūra un apskatījām visu to sistēmu, ar kuru tiek apstrādāti koki. Tā visa galaproduktā tiek izgatavotas granulas, ko izmanto kurināšanai. Granulu kurināšanai ir vajadzīga speciāla iekārta, kas mehāniski piemet granulas un siltu māju uzturēt var vairāku dienu garumā. Tā kā tas ir ļoti ekonomiski.
Tālāk devāmies uz Launkalnes "Sawmill". Tur pie vārtiem mums izsniedza dzeltenas vestes un sadalīja divās komandās. Apskatījām, kur tiek izkrauti koki no baļķvedēju mašīnām. Koki tiek sašķiroti pēc izmēriem, to dara speciāla iekārta. Tālāk koks tiek nomizots, sazāģēts vajadzīgajā garumā un sagriezts dēļos. Dēļus sakārto pēc izmēriem, ja ir vajadzība, tad tie tiek kaltēti, ja nē - tie tiek iepakoti un sūtīti uz tālākām valstīm. Salīdzinājumā nedaudz izmanto šeit pat, Latvijā, mēbeļu izgatavošanai. Apkārtne bija ļoti liela, kur varēja apmaldīties.
Nosalušām kājām sēdāmies autobusā, malkojām līdzpaņemto silto tēju un devāmies tālāk. Sniegs bija noklājis baltu zemi un koku zarus. Braucām pa mežu līdz nonācām nākošajā galapunktā - "Lejaskleperi". Te bija senlietu un darbarīku kolekcijas vieta. Saimniece mūs sagaidīja ar ābolu groziņu un laipni izrādīja lielo osi, savu muzeju. Muzejs bija iekārtots vecā mājā un vecā klēpī, kas atradās starp divu pagastu robežām, ko arī mēs ar savu aci redzējām.
Nākamais apskates objekts bija saimniecība "Ezerlejas". Te mūs sagaidīja puisis, kas nedaudz pastāstīja par katru dzīvnieku, kas mīt saimniecībā. Pirmos apskatījām fazānus, kuri dzīvo būros. Irbītes, kuras bija nesen iegādātas. Un varenie strausi! Tie gan bija ļoti skaisti un lieli! Pundurkaziņas, kuras bija ļoti mīlīgas un draudzīgas. Varējām arī tās pabarot, tikai bēdīgi, ka to mūžs ir īss - tikai 7 gadi. Arī ap lauku ganījās dambrieži, kuri arī nesen bija iegādāti un pārāk draudzīgi nebija.
Nobeigumā devāmies uz siltu, jauku vietiņu un tā bija maizes ceptuve "Dona". Tā tiešām bija īsta maizes ceptuve ar īstu mūrētu maizes krāsni. Saimniece pastāstīja ļoti daudz ko interesantu. Mums bija arī iespēja pašiem gatavot no mīklas maizes klaipus. Mīklu gan saimniece bija raudzējusi jau dienu iepriekš, jo ātrāk rudzu maizes mīkla neizrūgstot. Interesanti bija tas, ka mīklai raugu neliek un mīklu raudzē abrā, kura jau kalpo 100 gadus! Kamēr cepās maize, mēs baudījām siltu tēju, pienu, medu, trīs veida maizes, speķi un ļoti garšīgu ievārījumu, kurš bija pagatavots no žāvētiem āboliem. Kad bijām krietni iestiprinājušies, tad jau arī maize bija gatava un katrs ar savu izcepto maizes klaipu devāmies projām vispirms atvadoties.
Paldies audzinātājām par tik jauku ekskursiju!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru